Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Par grāmatu “Rīgas dzīvokļu “likumīgā” izlaupīšana. 1944–1949″

Raidījumu var klausīties Latvijas Radio arhīvā

http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/makslas-darbi-kas-kluva-par-bezsaimnieka-mantu-pec-beglu-gaitam-.a96281/

Kultūras Rondo

Mākslas darbi, kas kļuva par “bezsaimnieka mantu” pēc bēgļu gaitām 1944. gadā

Santa Lauga   Zigfrīds Muktupāvels


Kas notika ar tūkstošiem 1944. gada vasaras beigās un rudenī bēgļu gaitās devušos rīdzinieku mājās atstāto iedzīvi, tostarp mākslas darbiem, ko padomju vara atzina par “bezsaimnieka mantu”, un kāds bija mākslas darbu un kolekciju liktenis, kad daļu no šīm vērtībām nonāca toreizējā Latvijas PSR Valsts latviešu un krievu mākslas muzejā? Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar mākslas zinātnieci Kristiānu Ābeli un mākslas vēsturnieku, grāmatas “Rīgas dzīvokļu “likumīgā” izlaupīšana. 1944–1949″ autoru Jāni Kalnaču.

“Grāmata “Rīgas dzīvokļu “likumīgā” izlaupīšana. 1944–1949″ nav ne centieni pārrakstīt kādu Latvijas vēstures posmu vai pielāgot Latvijas mākslas vēsturi kādai modernai Rietumu teorijai, bet gluži vienkāršs (uz dokumentiem, atmiņām un citiem avotiem balstīts) mēģinājums aizpildīt tukšu lauku Latvijas sabiedrības un kultūras vēsturē,” tā grāmatas autors Jānis Kalnačs. Grāmatu izdevis apgāds “Neputns”.

Tas, kas tolaik notika ar rīdzinieku dzīvokļiem un tajos atstāto, līdz šim nav apzināts un pētīts. Daža glezna palika tādās ģimenēs, kuras mazāk cieta padomju okupācijas apstākļos. Daudz kas nonāca komisijas veikalos. Arī ne viena vien pirmajos pēckara gados Latvijas PSR Valsts latviešu un krievu mākslas muzeja (tag. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja) krājumu papildinājuša darba pirmskara piederība un iegūšanas apstākļi nav droši zināmi. “Taču šī grāmata vairāk stāsta nevis par ļoti pazīstamām mākslas vērtībām, bet gan par cilvēkiem, viņu iedzīvi, arī mākslas darbiem, to vietu viņu dzīvē un varu, kas nežēlīgi izmainīja likteņus. Protams, apzinoties, ka varbūt vien retais mākslas darbs ir cilvēka dzīvības vērts un ka ne visam radītajam lemts saglabāties. Mākslas darbiem ir savi – reizēm aizraujoši – likteņi. Daži no tiem pašķetināti šajā pētījumā, mēģinot atbildēt pirms piecdesmit gadiem trimdā literatūras kritiķa Jāņa Rudzīša izteiktajam konstatējumam, ka “to, kas noticis ar daudzām gleznām Latvijā, nezinām”,” tā Jānis Kalnačs.

December 7, 2017 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: