gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Kas draudēja par žurnālu Laikmets lasīšanu

No vietnes https://yadi.sk/d/F_fKoPYZ82yJc  Turpat var lejuplādēt žurnālus Laikmets 1942-44 g.

Kas draudēja par žurnālu Laikmets glabāšanu Padomijā


Krasnojarskas novada Taimiras (Dolganu-Ņencu) nacionālā apvidus tiesas spriedums izsūtījumā nometinātajām latvietēm par žurnāla“Mana Māja”un “Laikmets” lasīšanu

 Igarka 1946. gada 13. jūlijā

 SPRIEDUMS

KPFSR vārdā

 1946. gada 13. jūlijā, Igarkā, Krasnojarskas novada Taimiras nacionālā apvidus tiesa, kuras sastāvā – priekšsēdētājs Samohvalovs, tautas piesēdētāji Lazarevs un Paļejeva, piedaloties prokuroram b. Semikovam un aizstāvim b. Lukinas personā, kā arī sekretārei Moževskai, slēgtā tiesas sēdē izskatīja

1) Irinas Andreja m. KORNAS, dz. 1907. g.,

2) Hildas Andreja meitas ZEMZARES, dz. 1909. g.,

3) Līnas Friča meitas MŪRNIECES, dz. 1899. g.,

4) Emīlijas Kārļa meitas GULBES, dz. 1895. g.,

5) Maijas Aleksandra meitas LAZDIŅAS, dz. 1923. g.,

6) Ausmas Eduarda meitas ELERTES, dz. 1926. g.,

7) Annas* Kārļa meitas PUTNIECES, dz. 1897. g.,

8) Tamāras Konrāda meitas RINKINAS, dz. 1921. g.,

9) Marijas Donāta meitas VRUBĻEVSKAS, dz. 1902. g.,

10) Veltas Friča meitas Vāveres, dzimusi 1920. gadā Latvijas PSR Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta Ažu mājās, cēlusies no zemniekiem–kulakiem, latviete, bezpartijiska, lasīt un rakstīt pratēja, vientuļa, pēc viņas vārdiem – agrāk nesodīta,

a p s ū d z ī b a s  l i e t u.

 Pēc iepriekšējās un tiesas izmeklēšanas materiāliem ir konstatēts, ka apsūdzētā Korna, kura ir izsūtīta no Latvijas PSR un kurai ir sakari ar saviem radiniekiem, no viņiem saņēma vācu okupācijas laikā Latvijas teritorijā 1942. gadā izdoto žurnālu “Mana Māja”** (Moi Dom). Saņēmusi žurnālu un zinot, ka tajā ir vairāki kontrrevolucionāra satura raksti, no 1946. gada janvāra līdz aprīlim ne tikai glabāja tos pie sevis, bet deva arī citām personām, piemēram, Bruso, Vasmanei un citām, kas ir apstiprināts tiesas sēdē, kā arī atzīstoties pašai apsūdzētajai. Bez tam apsūdzētā izteica apmelojošus izdomājumus par partijas organizētāju un vadoni.

Apsūdzētā Zemzare 1946. gada aprīļa sākumā saņēma četrus žurnālus “Laikmets”, kuros ir vairāki pretpad[omju] kontrrevol[ucionāri]raksti ar sakāvnieciskām un apmelojošām karikatūrām par mūsu sabiedrotajām valstīm un partijas un valdības vadītāju. Saņēmusi žurnālus, arī Zemzare tos glabāja un izplatīja latviešu vidū, zinot, ka tajos ir pretpadomju rakstura raksti, deva tos Mūrniecei, Rinkinai, Gulbei, Elertei, Vrubļevskai un citām personām no specpārvietoto vidus; turklāt Mūrniece brīdināja Zemzari par to, ka žurnāli nav labi un ka tie ir jāiznīcina, taču pēc tam viņa tos izdalīja savām paziņām, dažas brīdinot, lai ir uzmanīgas, tos glabājot, ko apstiprina apsūdzētā Vrubļevska.

Apsūdzētā Mūrniece, saņēmusi no Zemzares žurnāla “Laikmets” 24. numuru ar pretpadomju rakstiem, sarīkoja tā kolektīvo lasīšanu Mikitičas, Vasmanes, Miķītes un citu klātbūtnē, ko nenoliedz apsūdzētā, kā arī apstiprina liecinieces Miķīte, Vasmane un citas.

Apsūdzētā Gulbe, arī saņēmusi no Zemzares žurnālu ar pretpadomju rakstiem, izplatīja to savām meitām Skaidrītei un Austrai un savam paziņam Maksim Alēnam, ko savās liecībās nenoliedz arī apsūdzētā.

Arī apsūdzētā Elerte, 1946. gada aprīlī no Zemzares saņēmusi to pašu žurnālu un aizvedusi to uz Vecās Igarkas sādžu, lasīja savai mātei priekšā pretpadomju rakstus, deva žurnālu Putniecei un Vāverei; viņas, piemēram, Putniece, pretpadomju rakstus lasīja Kodolas un sava dēla klātbūtnē. Apsūdzētā Vāvere šo žurnālu atnesa mājās, kur to izlasīja viņas māsa un māte, ko apstiprina lieciniece Vāvere.

Apsūdzētā Vrubļevska, zinot, ka žurnālos ir pretpadomju raksti, atnesa tos mājās, lasīja pati un citi.

Apsūdzētā Lazdiņa ne tikai izplatīja kontrrevolucionāra un pretpadomju satura rakstus, bet stāstīja arī anekdotes, kas vulgarizē komunisma cēlājus, partijas un valdības vadoņus, ko tiesas sēdē apstiprina arī pati apsūdzētā.

Apsūdzētā Riņķe,*** zinot, ka žurnāla 24. nr. ir ar pretpadomju saturu, paņēma to no Zemzares un izplatīja savu paziņu vidū.

Nozieguma izdarīšanas faktu apstiprina lietas materiāli, liecinieku Kaufmanes, Meiersones un citu liecības, kā arī pašu apsūdzēto pilnīga atzīšanās.

Ņemot vērā izklāstīto un vadoties no KPFSR KK 319. un 320. panta

 p i e s p r i e d a :

 Irinu Andreja meitu KORNU un Hildu Andreja meitu ZEMZARI sodīt uz KK 58. panta 10. punkta 1. daļas pamata ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata sodīt ar tiesību atņemšanu uz pieciem gadiem katru. Termiņa sākumu skaitīt no 1946. gada 19. aprīļa katrai.

Apsūdzētās: Līnu Friča meitu MŪRNIECI, Emīliju Kārļa meitu GULBI, Ausmu Eduarda meitu ELERTI, Annu Kārļa meitu PUTNIECI sodīt uz KK 58. panta 10. punkta 1. daļas pamata ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem katru un uz 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata sodīt ar tiesību atņemšanu uz pieciem gadiem katru. Soda termiņu MŪRNIECEI skaitīt no 1946. gada 22. aprīļa, GULBEI – no 1946. gada 24. aprīļa, ELERTEI – no 1946. gada 22. aprīļa, PUTNIECEI – no 1946. gada 6. maija.

Apsūdzētās: Veltu Friča meitu VĀVERI, Mariju Donāta meitu VRUBĻEVSKU, Tamāru Konrada meitu RINKINU un Maiju Aleksandra meitu LAZDIŅU sodīt uz KK 58. panta 10. punkta 1. daļas pamata ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un uz KK 31. panta “a”, “b”, “c” punktu pamata sodīt ar tiesību atņemšanu uz trīs gadiem katru. Termiņa sākumu VĀVEREI, VRUBĻEVSKAI un LAZDIŅAI skaitīt no 1946. gada 6. maija, RINKINAI – no 1946. gada 29. aprīļa.

Visām notiesātajām konfiscēt visu viņām piederošo personisko īpašumu.

Kā drošības līdzekli visām notiesātajām, līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā, atstāt ieslodzījumu.

Spriedumu var pārsūdzēt KPFSR Augst[ākajā] tiesā 7 stundu laikā no sprieduma kopijas izsniegšanas brīža notiesātajām.

Orģināldokuments ar atbilstošajiem parakstiem.

 _________________

LVA, 1987. f., 1. apr., 13221. l., 81., 82. lp. Apstiprināta kopija. Tulkojums no krievu valodas.

 Atzīmes dokumentā: Pareizi. / paraksts nesalasāms /. Trīsstūra zīmoga teksts: PSRS Iekšlietu ministrijas Noriļskas labošanas darbu nometnes 1. specdaļa.

* Jābūt – Johanna.

**Jābūt – “Mana Māja”.

** Jābūt – Rinkina.

Irina Korna dzimusi 1907. gadā, izsūtīta no Madonas apriņķa Meirānu pagasta Rožkalniem kopā ar meitu Dzintru (dz. 1939) un vīramāti Olgu (dz. 1885), kas mirusi 1942. gadā. Meita Dzintra, pēc mātes notiesāšanas un brīvības atņemšanas uz 8 gadiem, 1946. gada 2. oktobrī nosūtīta uz Latviju. I.Kornas vīrs Jānis Oskars (dz. 1915) arestēts, ieslodzīts Sevurallagā, Sverdlovskas apgabalā, miris 1942. gada 17. februārī .

(LVA, 1987. f., 1. apr., 16671. l.;1986. f., 1. apr., 25351. l.)

 Hilda Zemzare dzimusi 1909. gadā, izsūtīta no Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagasta Strubenčiem kopā ar meitu Elgu (dz. 1940), kura, pēc mātes notiesāšanas ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem, 1946. gada 15. oktobrī nosūtīta uz Latviju .

(LVA, 1986. f., 1.apr., 16928. l.)

 Līna Mūrniece dzimusi 1899. gadā, izsūtīta no Aizputes apriņķa Dunalkas pagasta Sanderiem kopā ar dēlu Alfrēdu (dz. 1930). Notiesāta ar brīvības atņemšanu uz 7 gadiem. Abi ar dēlu atbrīvoti 1957. gada 27. martā. L.Mūrnieces vīrs Andrejs (dz. 1893) arestēts, ieslodzīts Vjatkas labošanas darbu nometnē (Vjatlagā) Kirovas apgabalā, miris 1942. gada 9. janvārī .

(LVA, 1987. f., 1. apr., 16601. l.;1986. f., 2. apr., P-10486. l.)

 Emīlija Gulbe dzimusi 1895. gadā, izsūtīta no Rīgas, Skolas ielas 31–1 kopā ar meitām – Skaidrīti (dz. 1924) un Austru (dz. 1926). E. Gulbes vīrs Augusts arestēts, ieslodzīts Usoļjes labošanas darbu nometnē (Usoļlagā) Molotovas apgabalā, miris 1941. gada 27. jūlijā. Emīlija Gulbe notiesāta ar brīvības atņemšanu uz 7 gadiem. Meita Austra atgriezusies Latvijā 1946. gada 10. jūlijā. E. Gulbe un meita Skaidrīte no izsūtījuma atbrīvotas 1956. gada 10. jūlijā

(LVA, 1986. f., 1. apr., 13494. l.).

 Maija Lazdiņa dzimusi 1923. gadā, izsūtīta no Madonas, Blaumaņa ielas 19; kopā ar viņu izsūtīta M.Lazdiņa māte Glafira (dz. 1897). M. Lazdiņa notiesāta ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem. Māte mirusi Igarkā 1946. gadā. M. Lazdiņa atbrīvota 1958. gada 8. jūlijā. Maijas Lazdiņas tēvs Aleksandrs arestēts, ieslodzīts Sevurallagā Sverdlovskas apgabalā, miris 1942. gada 26. janvārī .

(LVA, 1987. f., 1. apr., 17767. l.;1986. f., 2. apr., 10080.l.)

 Ausma Elerte dzimusi 1926. gadā, izsūtīta no Liepājas, Emīlijas ielas 9 kopā ar māti Annu (dz. 1901). A. Elerte notiesāta uz 7 gadiem, atbrīvota 1957. gada 11. februārī. A.Elertes tēvs Eduards (dz. 1900) arestēts, ieslodzīts Vjatkas labošanas darbu nometnē (Vjatlagā) Kirovas apgabalā, miris 1942. gada 25. decembrī .

(LVA, 1987. f., 1. apr., 15286. l.)

 Johanna Putniece dzimusi 1897. gadā, izsūtīta no Ludzas apriņķa Istras pagasta Vecdunduriem kopā ar dēliem Valentīnu (dz. 1926) un Juri (dz.1928). J. Putniece notiesāta uz 7 gadiem, atbrīvota 1957. gada 29. maijā. Dēli atbrīvoti 1957. gada 8. maijā. J.Putnieces vīrs Artūrs (dz. 1896) arestēts, ieslodzīts Vjatkas labošanas darbu nometnē (Vjatlagā) Kirovas apgabalā, miris 1947. gada 25. oktobrī .

(LVA, 1987. f., 1. apr., 17572. l.;1986. f., 2. apr., P-5814. l.)

 Tamāra Rinkina dzimusi 1921. gadā, izsūtīta no Daugavpils apriņķa Vārkavas pagasta Rauniešiem kopā ar māti Martu (dz. 1900) un brāli Raimondu (dz.1928). T. Rinkina par žurnālu lasīšanu notiesāta uz 5 gadiem.T.Rinkinas tēvs Konrāds (dz. 1890) apcietināts, ieslodzīts Vjatkas labošanas darbu nometnē (Vjatlagā) Kirovas apgabalā, miris 1941. gada 13. decembrī.

(LVA, 1987. f., 1. apr., 582 R l.)

 Marija Vrubļevska dzimusi 1902. gadā, izsūtīta no Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagasta Vilnaučiem kopā ar dēlu Visvaldi (dz. 1936) un meitu (dz.1931). Notiesāta uz 3 gadiem. Bērni 1946. gada 6. oktobrī nosūtīti uz Latviju. M. Vrubļevska atbrīvota 1958. gada 7. jūlijā M.Vrubļevskas vīrs Ksavers (dz. 1905) arestēts, ieslodzīts Vjatkas labošanas darbu nometnē (Vjatlagā) Kirovas apgabalā, atbrīvots 1951. gada 14. jūnijā, pēc tam nosūtīts nometinājumā.

(LVA, 1987. f., 1. apr., 15524. l.; 1986. f., 2. apr., P-6218. l.)

 Velta Vāvere dzimusi 1920. gadā, izsūtīta no Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta Ažām kopā ar māti Kati (dz. 1892), brāli Godvari (dz. 1926), māsām – Austru (dz. 1922) un Birutu (dz. 1931). V. Vāvere notiesāta uz 3 gadiem, atbrīvota 1956. gada 5. maijā. V.Vāveres tēvs Fricis arestēts, ieslodzīts Vjatkas labošanas darbu nometnē (Vjatlagā) Kirovas apgabalā, miris 1942. gada 26. jūnijā.

(LVA, 1987. f., 1. apr., 13221. l.)

December 19, 2017 Posted by | Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: