Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Ordenis vēl sešiem partizāniem

Ordenis vēl sešiem partizāniem

Aizsardzības ministrija 2016. gada 21. novembrī Kara muzejā rīkoja svinīgu pieņemšanu Latvijas nacionālajiem partizāniem un partizānēm. Uzaicināto vidū bija arī Viestura ordenim toreiz izvirzītie – Jāzeps Logins, kurš apbalvojumu saņēma pērn 18. novembrī, kā arī Domicella Pundure, kurai ordenis tiks šopavasar.

Ordeņu kapituls šā gada 27. martā nolēmis par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt Viestura ordeni vairākām militārpersonām, iekšlietu sistēmas darbiniekiem, kā arī sešiem Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, nacionālajiem partizāniem.

“Latvijas Avīze” pagājušā gada 1. novembrī rak­stā “Slavējams solis, kas rada jautājumus” rakstīja, ka Viestura ordeni pērn piešķīra astoņiem nacionālajiem partizāniem, taču citiem atlika gaidīt. Apbalvot ar Viestura ordeni 22 nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, kas ar ieročiem rokās cīnījušies pret padomju okupācijas varu, politiķu, vēsturnieku, žurnālistu un kultūras jomas pārstāvju iniciatīvas grupa rosināja 2017. gada martā.

Bijušajiem nacionālajiem partizāniem tradicionāli piešķir ordeņa V šķiru, kas pēc Valsts apbalvojumu likuma atbilst līmenim no leitnanta līdz kapteinim. Apbalvojamais tiek saukts par ordeņa kavalieri. Ordeni līdzīgi citiem valsts apbalvojumiem tradicionāli pasniedz valsts svētkos 4. maijā un 18. novembrī. 2017. gada 4. maijā to saņēma tikai divi pretošanās kustības dalībnieki – Arvīds Ēriks Blūzmanis un Regīna Tīliba. Ordeņa kapitula pārstāvji tad paskaidroja, ka pārējo lietas vēl jāizskata un nākamā apbalvošanas reize būs 18. novembrī. Tā arī notika, tomēr gaidīto pārdesmit vietā gods pērn valsts svētkos tika izrādīts astoņiem – Antoniņai Braslai, Dzidrai Bukātei, Monvidam Uldim Normundam Eltermanim, Arendam Jānim Lapiņam, Jāzepam Loginam, Pēterim Loginam, Hildai Miezītei, Ernestam Rudzrogam, vēl 12 atstājot aiz svītras. Tagad Ordeņu kapituls lēmis apbalvot vēl sešus nacionālās pretošanās kustības dalībniekus.

Kritēriji, pēc kādiem kapituls apbalvojamos izvēlas, sabiedrībai nav zināmi – pēc nolikuma, Ordeņu kapitula sēdes ir slēgtas un tajās notikušo debašu saturs nav izpaužams. Nacionālo partizānu kustības pētnieks Jānis Vasiļevskis pērn “LA” pauda izbrīnu, kāpēc ārpusē atstātas, piemēram, Mikalīna Supe un Domicella Pundure. 1923. gadā dzimusī Supes kundze, slavenā Latgales mežabrāļu komandiera Pētera Supes māsa, deviņus gadus kopā ar mežabrāļu grupu pavadījusi nelegālā stāvoklī Viļakas apkaimes mežos. Mikalīnu Supi arestēja 1954. gada vasarā un piesprieda 25 gadu ieslodzījumu, tomēr 1961. gadā atbrīvoja. “Politiski neuzticamās” zīmogs viņas dzīvi ietekmēja visus atlikušos padomju okupācijas gadus. Savukārt 1927. gadā dzimusī Domicella Pundure ir vienīgā vēl dzīvā leģendārās Stompaku kaujas dalībniece. Domicella Pundure tagad iekļauta apbalvojamo sarakstā.

Ordeņu kapitula kanc­lere Karina Pētersone “LA” pagājušā gada publikācijā teica: “Darbs vēl nav noslēdzies. No iesniegumiem vien secinājumus izdarīt nevar; vēl jāveic liels izziņas darbs, jāstrādā ar arhīviem, ar organizācijām, pašvaldībām. Mēs turpināsim ļoti rūpīgi pētīt [šo cilvēku biogrāfijas]. Tas nav tik vienkārši. Apbalvojumu piešķir tikai par nopelniem.”

Bruņotās nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, nacionālo partizānu grupu locekļi, kuru apbalvošana ar Viestura ordeni tika rosināta, taču pagaidām vēl nav apstiprināta: Valija Logina, Velta Nikolavska, Mikalīna Supe, Kazimirs Upenieks, Modris Zihmanis, Bruno Zvejnieks.

Kam piešķir Viestura ordeni 

Ar I šķiras Viestura ordeni apbalvos:

* bijušo Amerikas Savienoto Valstu Sauszemes spēku Eiropā komandieri, ģenerālleitnantu Frederiku Bendžaminu Hodžesu.

Ar IV šķiras Viestura ordeni apbalvos:

* Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes lidojumu un operatīvās vadības nodaļas priekšnieku, majoru Juri Garjānu, Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības Nacionālās aizsardzības akadēmijas ārvalstu mācību grupas klausītāju, majoru Uldi Gūtmani, Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta civilmilitārās sadarbības nodaļas vecāko referentu Arni Krišjāni, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas un kartogrāfijas departamenta vecāko ekspertu, atvaļināto pulkvežleitnantu Aivaru Ratkeviču, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieku, Kriminālpolicijas biroja priekšnieku, pulkvežleitnantu Juri Staļģevicu, Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Personāla pārvaldes vadītāju, pulkvežleitnanti Solvitu Tocs-Macāni, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes biroja priekšnieku, pulkvežleitnantu Daini Voveru.

Ar V šķiras Viestura ordeni apbalvos:

* Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku, nacionālo partizānu Ilmāru Adītāju, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes inspektoru, kapteini Kārli Banķieri, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku, nacionālo partizānu Evaldu Baumani, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieci, nacionālo partizāni Vilmu Biršu, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku mīnu kuģu eskadras komandieri, kapteiņleitnantu Dmitriju Jankovu, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieci, nacionālo partizāni Domicellu Punduri, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieci, nacionālo partizāni Annu Šmidti, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku, nacionālo partizānu Henrihu Vilcānu.

Ar Viestura ordeņa trešās pakāpes goda zīmi apbalvos:

* Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienības štāba sakaru nodaļas vecāko tehniķi, kaprāli Andri Ziemeli.

Kam piešķir Triju Zvaigžņu ordeni 

Ordeņu kapituls šā gada 27. martā nolēmis par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni 35 personām.

Izcilā latviešu vijolniece Baiba Skride saņems III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Foto - Evija Trifanova/LETAIzcilā latviešu vijolniece Baiba Skride saņems III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Foto – Evija Trifanova/LETA

Ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni apbalvos:

* ilggadējo valsts, pašvaldības un sabiedrisko darbinieku, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētāju Andri Bērziņu, vijolnieci Baibu Skridi, bijušo NATO ģenerālsekretāra vietnieku Aleksandru Veršbovu.

Ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni apbalvos:

* komponistu Mārtiņu Braunu, Latvijas Olimpiskās vienības sporta ārstu Aldi Cīruli, SIA “Latvijas Mobilais telefons” viceprezidentu tehnoloģiskajos jautājumos, valdes locekli Gunāru Danbergu, komponistu Ēriku Ešenvaldu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta pirmo direktori, ilggadējo Latvijas Būvinženieru savienības valdes locekli Viju Gēmi, Latvijas Nacionālā baleta vadošo baleta solisti, baleta repetitori Viktoriju Jansoni, kontrtenoru Sergeju Jēgeru, bijušo šķēpmetēju, Olimpisko spēļu čempionu šķēpmešanā Daini Kūlu, Latvijas Nacionālā baleta vadošo baleta solistu, horeogrāfu Raimondu Martinovu, operdziedātāju Kārli Miesnieku, Latvijas Nacionālās operas orķestra galveno koncertmeistari, vijolnieci Svetlanu Okuņu, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Braila raksta nodaļas Braila raksta grāmatu galveno redaktoru Ivaru Ozoliņu, tēlnieci, porcelāna mākslinieci Rimmu Pancehovsku, žurnālisti Veltu Puriņu, gleznotāju Līgu Purmali, arhitektu, sabiedrisko un kultūras darbinieku Vācijas Federatīvajā Republikā, ilggadējo Latviešu–vācbaltu centra “Domus Rigensis” biedru Verneru fon Zengbušu.

Ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni apbalvos:

* sabiedrisko darbinieci, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” valdes priekšsēdētāju Guntu Anču, ilggadējo jūrniecības darbinieku, Ventspils brīvostas pārvaldes ostas kapteini, tālbraucēju kapteini Arvīdu Juri Buku, ilggadējo Latvijas Televīzijas žurnālistu Edvīnu Dāvidsonu, ilggadējo volejbola treneri, Rīgas Volejbola skolas jauniešu izlases volejbola treneri Andri Vitautu Kļaviņu, literatūrzinātnieci, SIA “Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja” valdes locekli, direktori Andru Konsti, tekstilmākslinieci, Cēsu aušanas darbnīcas “Vēverīšas” vadītāju Dagniju Kupči, ilggadējo Rīgas Horeogrāfijas skolas klasiskās dejas pedagoģi Indru Lapšinu, ilggadējo triatlona treneri, Daugavpils pilsētas Bērnu un jauniešu centra “Jaunība” triatlona pulciņa skolotāju, Latvijas Triatlona federācijas valdes locekli un treneru padomes vadītāju Anatoliju Levšu, mākslinieku grafiķi un karikatūristu Imantu Melgaili, bijušo šosejas riteņbraucēju, Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēju Daini Ozolu, keramiķi Jāni Seikstu, ilggadējo VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” Biļešu realizācijas daļas vadītāju Elgu Skani, mūzikas pedagogu, kordiriģentu un virsdiriģentu Jāni Dzintaru Sprancmani, tēvu Benediktu, Viļānu Svētā Alberta Lielā Mariāņu klostera priekšnieku, Viļānu, Ostrones, Rikavas un Nagļu draudžu prāvestu Rinaldu Stankēviču, ilggadējo Latvijas Televīzijas žurnālisti Maiju Streiču (Maiju Miglu), ilggadējo Latvijas Televīzijas žurnālisti Mirdzu Tupiņu.

April 18, 2018 Posted by | Vēsture | Leave a comment

Linards Muciņš pievēršas čekas noziegumu pētniecībai

Zvērinātais advokāts Linards Muciņš pievēršas čekas noziegumu pētniecībai

Viss raksts: http://nra.lv/latvija/242528-zverinatais-advokats-linards-mucins-pieversas-cekas-noziegumu-petniecibai.htm

 

Rūta Kalmuka/F64

Kremļa meli un izlocīšanās saistībā ar bijušā Krievijas dubultaģenta Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumu Lielbritānijā – tie ir tikai dabiski Krievijas diplomātiskās valodas izpaudumi, kas mūsdienās neizceļas ar pārlieku smalkumu un pieklājību. Daudz filigrānāka valoda bija britu sūtņa Maskavā Staforda Kripsa un PSRS ārlietu tautas komisāra Vjačeslava Molotova rakstiskajā dialogā 1941. gadā – dažas dienas pēc Vācijas iebrukuma Padomju Savienībā. Molotova meli ir smalki kā itāļu baroka mežģīnes – atšķirībā no šodienas Kremļa melu zirgadeķa raupjuma.

Runa ir par daudziem tūkstošiem Ukrainā, konkrēti Ļvovā, nogalināto bijušās Polijas pilsoņu – poļu, ukraiņu u.c. ieslodzīto, kurus pēc vācu iebrukuma čekisti nevēlējās vest līdzi uz austrumiem. Lai būtu mazāk rūpju, izeja bija viena un vienkārša: ieslodzītos nošaut. Līdzīgi zvērību akti notika arī Baltkrievijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Bet konkrētā vēstuļu apmaiņa bija par tēmu: Ļvova.

Lūk, ko 11. jūlijā rakstīja Kripss: «Dārgais Molotova kungs! Esmu saņēmis informāciju, saskaņā ar kuru Polijā un Anglijā klīst nopietnas baumas par to, ka, atkāpjoties krievu armijas daļām no Ļvovas, ļoti lielu skaitu poļu politisko gūstekņu, kas it kā atradušies cietumā «Brigitka», nošāvuši krievi, turklāt nošauto vidū bijis daudz Polijas dzīvē pazīstamu cilvēku. Es zinu, ka Jūs varat iedomāties, cik lielu ļaunumu šīs baumas var radīt simpātijām, kuras eksistē starp poļiem un jūsu tautu. Es gribētu praktiski kaut ko darīt, lai apgāztu šīs baumas gan Polijā, gan Londonā. Vai Jūs nebūtu tik laipns un nepiegādātu man nepieciešamos materiālus, iespējams, informācijas veidā – par to, kas notika ar gūstekņiem, kuri atradās šajā cietumā, ja viņi vispār tur bija. Vai arī Jūs atradīsiet kādu praktiskāku veidu pietiekamam atsaukuma pamatam, lai uzreiz sagrautu šīs naidīgās propagandas kaitīgo ietekmi. Patiesi Jūsu – Stafords Kripss.»

Nākamajā dienā Molotovs atbildēja: «Dārgais Kripsa kungs! Sakarā ar informāciju, kas saņemta no Jums (..), paziņoju, ka šīm baumām nav nekāda pamata un tās ir skaidri provokatīvas. Ļvovas cietumos, tostarp cietumā «Brigitka», padomju varas aiziešanas brīdī patiešām atradās kāda daļa ieslodzīto, un starp viņiem ne vairāk kā 150 poļu. Viņi tur bija palikuši tāpēc, ka toreizējos apstākļos nebija nekādu iespēju izvest viņus no cietuma bez draudiem dzīvībai. Bet, kā liecināja speciāla pārbaude, ko veica kompetentas padomju iestādes, neviens ieslodzītais netika pakļauts nedz represijām, nedz netaisnīgai attieksmei. Nav gan izslēgts, ka ar šiem ieslodzītajiem izrēķinājās vācieši, kuri tagad mēģina slēpt savu noziegumu un izplatīt provokatīvas baumas par padomu varas pārstāvjiem. Esmu pārliecināts, ka Jūs man piekritīsiet: kopš Ļvovas pāriešanas vācu rokās padomju varas pārstāvji nevar būt atbildīgi par Ļvovā palikušajiem ieslodzītajiem. Šī atbildība pilnībā jāpārliek uz vācu varas pārstāvjiem. Tieši tāpat esmu pārliecināts, ka Jūs no savas puses atradīsiet nepieciešamās iespējas, lai atmaskotu šos nelietīgos apmelojumus, kas nav nekas cits kā viens no naidīgās vācu fašistiskās propagandas veidiem, par kuru Jūs runājat man adresētajā vēstulē. Ar patiesu cieņu – Vjačeslavs Molotovs.»

Šodien – saruna ar Linardu Muciņu, zvērinātu advokātu un VDK dokumentu izpētes komisijas locekli: par melu anatomiju, par čekistu zvērībām, kuras viņi slēpa melos gan toreiz, gan tagad. Tā kā tuvojas 9. maijs, «uzvaras svētki», ir īstā vieta un laiks atgādināt par okupantu izdarībām, kuru «varonīgais» nimbs neizzudīs nekad.

– Jūs esat pētījis ieslodzīto nošaušanu kara sākumā Liepājas čekas mājā, kas tika dēvēta par «zilo brīnumu». Tādas pašas nošaušanas notika Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē, kā arī Lietuvā, Igaunijā un – kā noskaidrots – arī Ukrainā – Ļvovā un citur.

Pilnu interviju lasiet NRA http://nra.lv/latvija/242528-zverinatais-advokats-linards-mucins-pieversas-cekas-noziegumu-petniecibai.htm

April 18, 2018 Posted by | Vēsture | Leave a comment

Vēsturnieki uz “zinātniskās diplomātijas” takas

April 6, 2018 Posted by | Vēsture | Leave a comment

Spiegu spēles Baltijā: Meklējot aģentu Krūmu

KGB un CIA slepenie arhīvi. Spiegu spēles Baltijā: Meklējot aģentu Krūmu

————————————————————————————-

Nesen publicētās LSM dokumentālo rakstu sērijas “CIP arhīvu noslēpumi” un “VDK arhīvu noslēpumi” par specdienestu operācijām Latvijā raisīja negaidītu atskaņu. Otrās sērijas autors, vēsturnieks Zigmārs Turčinskis saņēma vēstuli ar lūgumu palīdzēt noteikt britu izlūkdienesta aģenta identitāti. Viņš 1951.gadā gāja bojā apšaudē ar padomju robežsargiem, mēģinot izkāpt jūras krastā Igaunijā. Zināms bija tikai viņa uzvārds – Kreums. Krums? Krūms?!
Karš ir beidzies tikai tad, kad ir apglabāts pēdējais kritušais karavīrs.

To ir vieglāk pateikt nekā izdarīt. Latvijai divdesmitā gadsimtā ir brāzušies pāri tik daudzi kari, ka zemē guļ tūkstošiem pazudušu un nezināmu gan svešu armiju, gan latviešu karavīru. Daudzi latviešu karavīri ir zaudējuši savas dzīvības citās zemēs. Ne visus kritušos izdosies atrast, ne visus – identificēt. Reizēm viņi vairs nav fiziski atrodami, un nākas meklēt tikai informāciju par šiem cilvēkiem, lai to iemūžinātu piemiņas vietās.

Pēc nesenās rakstu sērijas par Aukstā kara spiegu spēlēm Latvijā tika saņemts igauņu novadpētnieka Hugo Tīrsa (Hugo Tõrs) lūgumu palīdzēt noskaidrot viena šāda Igaunijā krituša karavīra, kurš pēc tautības varētu būt bijis latvietis, identitāti.

Kauja Igaunijas piekrastē  1951. gada 2.septembrī

1951. gada 2. septembra naktī Igaunijas ziemeļrietumu piekrastē, nomaļā vietā pie Nīvas ciema, notika kauja starp PSRS Robežapsardzības karaspēku un britu slepenā dienesta SIS sūtīto četru vīru lielo izlūku grupu.

Diemžēl SIS izlūki tika ievilināti lamatās.

Tajā naktī viņiem izsēšanās vietu krastā ar gaismas signāliem rādīja MGB aģents “Mur” – Endels Unts (Endel Unt). Savukārt paredzamajā izsēšanās vietā 6 – 7 kilometru platā krasta joslā bija sakoncentrēti ap 80 padomju robežsardzes karavīri. Izkāpjot liedagā, pret izlūkiem tika pavērsti gaismas prožektori.

Notika apšaude, kuras rezultātā gāja bojā visi četri izlūki –

Lembits Ustels (Lembit Ustel), Aksels Pors (Aksel Por), Frīdrihs Pīlds (Friedrich Põld) un Krums. No padomju puses tika nogalināts robežsardzes posteņa komandieris vecākais leitnants Mihails Kozlovs.

2014. gada septembrī, pateicoties igauņu novadpētniekam Hugo Tīrsam, kaujas vietā tika atklāts piemiņas akmens kritušajiem igauņu izlūkiem. Trīs vārdi un uzvārdi bija zināmi, bet ceturtais piemiņas akmenī iekalts kā Kreums. Esot sastopamas publikācijas, kur viņš minēts kā Krums vai Kreiss. Tātad, trīs dažādi iespējamie varianti – Krums, Kreums un Kreiss. Vārds “Krums” vedināja domāt, ka bojāgājušais varētu būt latvietis Krūms.

Krūma meklējumi

Vienīgā Latvijā pieejamā informācija par Krūmu ir internetā publicētā LPSR KGB 1986. gada 4. februārī sastādītā „Izziņa Nr. 5038 Pēc arhīva lietas „Lursen–S materiāliem (Latvijas PSR KGB operatīvā spēle ar angļu izlūkdienestu 1948. –1954. gadā)”.[1] Tur stāstā par čekas aģenta Vidvuda Šveica iefiltrēšanu Zviedrijā 1948. – 1949. gadā un britu SIS gatavotajā slepenajā misijā braucienam uz okupēto Baltiju, bija teikts:

“Kopā ar “APOGU” kursos mācījās LAUNAGS un igaunis KRŪMS (igauni 1951. gadā izsēdināja Igaunijas piekrastē un apšaudes laikā viņu nogalināja robežsargi).”[2]

Savukārt SAB TSDC arhīvā atradās iepriekšējās publikācijās pieminētās KGB ģenerālmajora Jāņa Lukašēviča piezīmes, kur par Krūmu teikts: “Nošauts uz robežas Ig. krastā nāca pie Šveica.”[3] Tātad pēc čekas ziņām Krūms, Šveics un Launags bija pazīstami. Mulsināja tikai apgalvojums, ka Krūms ir bijis igaunis.

Pateicoties internetā pieejamajiem atslepenotajiem CIA arhīvu materiāliem, šobrīd ir iespējams iepazīties ar informāciju, kāda Rietumos bija par Šveicu un Launagu, un mēģināt tajos atrast arī mistisko Krūmu.

Kādā 1957. gadā tapušā 25 lapušu garā CIA dokumentā tiek iztaujāti latviešu trimdinieki – gan par Vidvudu Šveicu, gan citām pazudušām un Latvijā palikušām personām un to likteņiem. Cita starpā kāds vecākais virsnieks (C.O.) Vašingtonā, iztaujājot CIA aģentu, uzdod jautājumu par Žaņa Krūma likteni.

Aģents to nezina, bet piezīmē, ka Krūms ticis nosūtīts slepenā misijā uz Latviju. Vecākais virsnieks uzskata, ka Ž.K. šādai misijai ir bijis pilnīgi nesagatavots. Aģents piebilst, ka Toronto dzīvojošais Elmārs Šķobe, kuru aģents apciemoja pirms došanās uz Vašingtonu, ir uzdevis tieši tādu pat jautājumu – par Ž. Krūmu.[4] Šķiet, ka abi runātāji – gan vecākais virsnieks, gan aģents ir latvieši. Viņi runā par cilvēku, kurš devies misijā uz okupēto Latviju un pazudis.

Tātad tā nav bijusi CIA, bet gan britu vai zviedru misija. Otrkārt, šī saruna dod virzienu tālākajiem meklējumiem – par Žani Krūmu interesējas Elmārs Šķobe. Viņš bija tas nacionālo partizānu komandieris, kurš 1945. gada 31. oktobrī ar savu 16 vīru lielo grupu zvejnieku laivā spēja pārkļūt pāri Baltijas jūrai uz Zviedrijai piederošo Gotlandes salu. Viens no E. Šķobes līdzbraucējiem bija arī nacionālo partizānu organizētājs Freds Launags.

Tātad tālākie meklējumi jāturpina šajā virzienā.

Par Fredu Launagu CIA arhīvos ir daudz informācijas. Viņš 1945. gadā bija viens no nacionālo partizānu kustības organizētājiem Kurzemes mežos. Lai meklētu palīdzību Rietumos, kopā ar E. Šķobes grupu devās uz Zviedriju. Tur nokļuvis, sadarbojās ar Zviedrijas un Lielbritānijas izlūkdienestiem ar segvārdu “Hāns” (Hahn). 1950. gadā uzsāka sadarbību ar ASV izlūkdienestu, un viņa kriptonīms bij AECOMBARO/1. 1951. gadā kopā ar Leonīdu Brombergu (AECOMBARO/2) tika pārcelts uz Vāciju CIA aģentu apmācībai, bet 1952. gadā kopā ar Brombergu pārcelts uz ASV.

Pēc ierašanās ASV F. Launags CIA sniedza plašu autobiogrāfiju, kurā sīki izklāstīja savu iepriekšējo dzīvi un cilvēkus, ar kuriem viņš bijis kontaktā, tajā skaitā Jāni Krūmu.[5] Par viņu minēts, ka trijatā

– F. Launags, Vidvuds Šveics un Jānis Krūms 1949. gada sākumā mācījušies britu organizētajos izlūku kursos braucienam uz okupēto Baltiju.

Līdz ar to, šī informācija sakrīt ar čekas informāciju par Krūmu. Vienīgi viņš izrādās latvietis, nevis igaunis.

Launags sniedz arī sīkākas ziņas par Jāni Krūmu – apmēram 30 gadus vecs. Dzimis Liepājas apriņķa Kalētu pagastā. Latviešu leģionārs, kurš ievainots kaujās Volhovas frontē.

Pēc Vācijas kapitulācijas devies mežos, lai turpinātu cīņu kā nacionālais partizāns. 1945. gada 31. oktobrī kopā ar E. Šķobes grupu laivā nokļuvis Zviedrijā.

1948. gada 11. oktobrī Zviedrijā ieradās padomju izlūkdienesta aģents “Apogs” – Vidvuds Šveics, kurš uzdevās par Latvijas pretošanās kustības pārstāvi.

1949. gada janvārī briti sāka gatavot aģentu iesūtīšanu Baltijā. Tai gatavojās astoņi vīri – trīs lietuvieši, divi igauņi un trīs latvieši – V. Šveics, F. Launags un J. Krūms.

Taču 1949. gada 30. aprīlī nezināmu iemeslu dēļ uz okupēto Baltiju nosūtīja tikai sešus vīrus. No latviešiem aizbrauca nodevējs V. Šveics, bet F. Launags un J. Krūms palika Zviedrijā. Pēc tam J. Krūms kādu laiku Zviedrijā strādājis par dārznieku un biškopi, bet visu laiku meklējis ceļus, kā atkal nokļūt okupētajā Latvijā, lai turpinātu cīņu. Tik tālu par J. Krūmu ir F. Launaga sniegtā informācija.

Par tālākajiem notikumiem un to iemesliem nav tiešu dokumentālu liecību, izņemot čekas ziņas, ka Krūms “nāca pie Šveica”. Bet ir pietiekoša izpratne par kopējo situāciju spiegu spēlēs.

1949. gada 1. novembrī Kurzemes krastā izsēdināja divus SIS aģentus – Vitoldu Berķi (“Krauju”) un Andreju Galdiņu (“Medni”).

Viņi nekavējoties iepinās padomju pretizlūkošanas izliktajās lamatās, kuras angļiem bija norādījis aģents “Apogs”. 1950. gada 13. maijā čeka abus britu aģentus pārveda uz Kurzemes mežiem un izvietoja viltus partizānu grupā, kura sastāvēja no diviem MGB operatīvajiem darbiniekiem un 5 aģentiem.

Abi britu aģenti čekas teātrim pilnībā noticēja. Rezultātā viņi darbojās padomju pretizlūkošanas kontrolē, un visa rietumos nonākošā informācija bija tikai un vienīgi dezinformācija.

Tā kā 1951. gada 2. septembrī J. Krūmu uz Baltiju sūtīja kopā ar igauņiem, bet ar uzdevumu tikties ar V. Šveicu, var pieņemt, ka J. Krūma uzdevums bija pārbaudīt “mežabrāļu” grupu kurā kopš 1950. gada maija Kurzemes mežos uzturējās abi britu aģenti – “Krauja” un “Mednis”. Varam secināt, ka V. Šveicam briti uzticējās pilnībā, bet par “mežabrāļiem” viņiem bija kaut kādas aizdomas. Tagad mēs zinām, ka tās visas bija padomju pretizlūkošanas lamatas – V. Šveics bija nodevējs un “mežabrāļi” – padomju specaģenti. Iespējams, tieši tāpēc gan J. Krūms, gan igauņi tika likvidēti.

Līdz ar to mums ir izdevies pavērt vēl vienu traģisku lappusi šajās Aukstā kara spiegu spēlēs un atklāt nezināmu cīnītāju, kurš gājis bojā šoreiz Igaunijas piekrastē.

Taču J. Krūma piemiņas iemūžināšanai piemiņas akmenī trūkst vēl dažu sīkāku biogrāfisku datu. Pārbaudot latviešu leģionāru sarakstus, ir atrodams viens Žanis un divi Jāņi Krūmi. Žani nākas atmest, jo viņš kā leģiona virsnieks ir arestēts un tiesāts 1947. gadā. Paliek tātad divi Jāņi Krūmi. Taču abiem ir nepilnīgas biogrāfijas – vienam trūkst gan dzimšanas datuma, gan vietas, bet otram trūkst norādes par dzimšanas vietu.

Tādēļ, izmantojot izdevību, vēlētos aicināt atsaukties kādus Jāņa Krūma radiniekus vai Kalētu puses novadpētniekus, kuri varētu palīdzēt noskaidrot viņa dzimšanas gadu un vietu.

Tad varētu minētās kaujas vietā uzstādītajā piemiņas akmenī iekalt īsto kritušā latviešu karavīra vārdu un dzimšanas datumu.

Lūgums iespējamās ziņas sūtīt uz e-pastu: zigmars.turcinskis@lu.lv

[1] https://www.historia.lv/dokumenti/arhiva-lieta-lursens-s-lpsr-vdk-operativa-spele-ar-anglu-izlukdienestu-no-1948gada-lidz

April 3, 2018 Posted by | Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: