Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Ordenis vēl sešiem partizāniem

Ordenis vēl sešiem partizāniem

Aizsardzības ministrija 2016. gada 21. novembrī Kara muzejā rīkoja svinīgu pieņemšanu Latvijas nacionālajiem partizāniem un partizānēm. Uzaicināto vidū bija arī Viestura ordenim toreiz izvirzītie – Jāzeps Logins, kurš apbalvojumu saņēma pērn 18. novembrī, kā arī Domicella Pundure, kurai ordenis tiks šopavasar.

Ordeņu kapituls šā gada 27. martā nolēmis par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt Viestura ordeni vairākām militārpersonām, iekšlietu sistēmas darbiniekiem, kā arī sešiem Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, nacionālajiem partizāniem.

“Latvijas Avīze” pagājušā gada 1. novembrī rak­stā “Slavējams solis, kas rada jautājumus” rakstīja, ka Viestura ordeni pērn piešķīra astoņiem nacionālajiem partizāniem, taču citiem atlika gaidīt. Apbalvot ar Viestura ordeni 22 nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, kas ar ieročiem rokās cīnījušies pret padomju okupācijas varu, politiķu, vēsturnieku, žurnālistu un kultūras jomas pārstāvju iniciatīvas grupa rosināja 2017. gada martā.

Bijušajiem nacionālajiem partizāniem tradicionāli piešķir ordeņa V šķiru, kas pēc Valsts apbalvojumu likuma atbilst līmenim no leitnanta līdz kapteinim. Apbalvojamais tiek saukts par ordeņa kavalieri. Ordeni līdzīgi citiem valsts apbalvojumiem tradicionāli pasniedz valsts svētkos 4. maijā un 18. novembrī. 2017. gada 4. maijā to saņēma tikai divi pretošanās kustības dalībnieki – Arvīds Ēriks Blūzmanis un Regīna Tīliba. Ordeņa kapitula pārstāvji tad paskaidroja, ka pārējo lietas vēl jāizskata un nākamā apbalvošanas reize būs 18. novembrī. Tā arī notika, tomēr gaidīto pārdesmit vietā gods pērn valsts svētkos tika izrādīts astoņiem – Antoniņai Braslai, Dzidrai Bukātei, Monvidam Uldim Normundam Eltermanim, Arendam Jānim Lapiņam, Jāzepam Loginam, Pēterim Loginam, Hildai Miezītei, Ernestam Rudzrogam, vēl 12 atstājot aiz svītras. Tagad Ordeņu kapituls lēmis apbalvot vēl sešus nacionālās pretošanās kustības dalībniekus.

Kritēriji, pēc kādiem kapituls apbalvojamos izvēlas, sabiedrībai nav zināmi – pēc nolikuma, Ordeņu kapitula sēdes ir slēgtas un tajās notikušo debašu saturs nav izpaužams. Nacionālo partizānu kustības pētnieks Jānis Vasiļevskis pērn “LA” pauda izbrīnu, kāpēc ārpusē atstātas, piemēram, Mikalīna Supe un Domicella Pundure. 1923. gadā dzimusī Supes kundze, slavenā Latgales mežabrāļu komandiera Pētera Supes māsa, deviņus gadus kopā ar mežabrāļu grupu pavadījusi nelegālā stāvoklī Viļakas apkaimes mežos. Mikalīnu Supi arestēja 1954. gada vasarā un piesprieda 25 gadu ieslodzījumu, tomēr 1961. gadā atbrīvoja. “Politiski neuzticamās” zīmogs viņas dzīvi ietekmēja visus atlikušos padomju okupācijas gadus. Savukārt 1927. gadā dzimusī Domicella Pundure ir vienīgā vēl dzīvā leģendārās Stompaku kaujas dalībniece. Domicella Pundure tagad iekļauta apbalvojamo sarakstā.

Ordeņu kapitula kanc­lere Karina Pētersone “LA” pagājušā gada publikācijā teica: “Darbs vēl nav noslēdzies. No iesniegumiem vien secinājumus izdarīt nevar; vēl jāveic liels izziņas darbs, jāstrādā ar arhīviem, ar organizācijām, pašvaldībām. Mēs turpināsim ļoti rūpīgi pētīt [šo cilvēku biogrāfijas]. Tas nav tik vienkārši. Apbalvojumu piešķir tikai par nopelniem.”

Bruņotās nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, nacionālo partizānu grupu locekļi, kuru apbalvošana ar Viestura ordeni tika rosināta, taču pagaidām vēl nav apstiprināta: Valija Logina, Velta Nikolavska, Mikalīna Supe, Kazimirs Upenieks, Modris Zihmanis, Bruno Zvejnieks.

Kam piešķir Viestura ordeni 

Ar I šķiras Viestura ordeni apbalvos:

* bijušo Amerikas Savienoto Valstu Sauszemes spēku Eiropā komandieri, ģenerālleitnantu Frederiku Bendžaminu Hodžesu.

Ar IV šķiras Viestura ordeni apbalvos:

* Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes lidojumu un operatīvās vadības nodaļas priekšnieku, majoru Juri Garjānu, Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības Nacionālās aizsardzības akadēmijas ārvalstu mācību grupas klausītāju, majoru Uldi Gūtmani, Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta civilmilitārās sadarbības nodaļas vecāko referentu Arni Krišjāni, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas un kartogrāfijas departamenta vecāko ekspertu, atvaļināto pulkvežleitnantu Aivaru Ratkeviču, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieku, Kriminālpolicijas biroja priekšnieku, pulkvežleitnantu Juri Staļģevicu, Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Personāla pārvaldes vadītāju, pulkvežleitnanti Solvitu Tocs-Macāni, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes biroja priekšnieku, pulkvežleitnantu Daini Voveru.

Ar V šķiras Viestura ordeni apbalvos:

* Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku, nacionālo partizānu Ilmāru Adītāju, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes inspektoru, kapteini Kārli Banķieri, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku, nacionālo partizānu Evaldu Baumani, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieci, nacionālo partizāni Vilmu Biršu, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku mīnu kuģu eskadras komandieri, kapteiņleitnantu Dmitriju Jankovu, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieci, nacionālo partizāni Domicellu Punduri, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieci, nacionālo partizāni Annu Šmidti, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku, nacionālo partizānu Henrihu Vilcānu.

Ar Viestura ordeņa trešās pakāpes goda zīmi apbalvos:

* Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienības štāba sakaru nodaļas vecāko tehniķi, kaprāli Andri Ziemeli.

Kam piešķir Triju Zvaigžņu ordeni 

Ordeņu kapituls šā gada 27. martā nolēmis par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni 35 personām.

Izcilā latviešu vijolniece Baiba Skride saņems III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Foto - Evija Trifanova/LETAIzcilā latviešu vijolniece Baiba Skride saņems III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Foto – Evija Trifanova/LETA

Ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni apbalvos:

* ilggadējo valsts, pašvaldības un sabiedrisko darbinieku, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētāju Andri Bērziņu, vijolnieci Baibu Skridi, bijušo NATO ģenerālsekretāra vietnieku Aleksandru Veršbovu.

Ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni apbalvos:

* komponistu Mārtiņu Braunu, Latvijas Olimpiskās vienības sporta ārstu Aldi Cīruli, SIA “Latvijas Mobilais telefons” viceprezidentu tehnoloģiskajos jautājumos, valdes locekli Gunāru Danbergu, komponistu Ēriku Ešenvaldu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta pirmo direktori, ilggadējo Latvijas Būvinženieru savienības valdes locekli Viju Gēmi, Latvijas Nacionālā baleta vadošo baleta solisti, baleta repetitori Viktoriju Jansoni, kontrtenoru Sergeju Jēgeru, bijušo šķēpmetēju, Olimpisko spēļu čempionu šķēpmešanā Daini Kūlu, Latvijas Nacionālā baleta vadošo baleta solistu, horeogrāfu Raimondu Martinovu, operdziedātāju Kārli Miesnieku, Latvijas Nacionālās operas orķestra galveno koncertmeistari, vijolnieci Svetlanu Okuņu, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Braila raksta nodaļas Braila raksta grāmatu galveno redaktoru Ivaru Ozoliņu, tēlnieci, porcelāna mākslinieci Rimmu Pancehovsku, žurnālisti Veltu Puriņu, gleznotāju Līgu Purmali, arhitektu, sabiedrisko un kultūras darbinieku Vācijas Federatīvajā Republikā, ilggadējo Latviešu–vācbaltu centra “Domus Rigensis” biedru Verneru fon Zengbušu.

Ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni apbalvos:

* sabiedrisko darbinieci, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” valdes priekšsēdētāju Guntu Anču, ilggadējo jūrniecības darbinieku, Ventspils brīvostas pārvaldes ostas kapteini, tālbraucēju kapteini Arvīdu Juri Buku, ilggadējo Latvijas Televīzijas žurnālistu Edvīnu Dāvidsonu, ilggadējo volejbola treneri, Rīgas Volejbola skolas jauniešu izlases volejbola treneri Andri Vitautu Kļaviņu, literatūrzinātnieci, SIA “Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja” valdes locekli, direktori Andru Konsti, tekstilmākslinieci, Cēsu aušanas darbnīcas “Vēverīšas” vadītāju Dagniju Kupči, ilggadējo Rīgas Horeogrāfijas skolas klasiskās dejas pedagoģi Indru Lapšinu, ilggadējo triatlona treneri, Daugavpils pilsētas Bērnu un jauniešu centra “Jaunība” triatlona pulciņa skolotāju, Latvijas Triatlona federācijas valdes locekli un treneru padomes vadītāju Anatoliju Levšu, mākslinieku grafiķi un karikatūristu Imantu Melgaili, bijušo šosejas riteņbraucēju, Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēju Daini Ozolu, keramiķi Jāni Seikstu, ilggadējo VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” Biļešu realizācijas daļas vadītāju Elgu Skani, mūzikas pedagogu, kordiriģentu un virsdiriģentu Jāni Dzintaru Sprancmani, tēvu Benediktu, Viļānu Svētā Alberta Lielā Mariāņu klostera priekšnieku, Viļānu, Ostrones, Rikavas un Nagļu draudžu prāvestu Rinaldu Stankēviču, ilggadējo Latvijas Televīzijas žurnālisti Maiju Streiču (Maiju Miglu), ilggadējo Latvijas Televīzijas žurnālisti Mirdzu Tupiņu.

April 18, 2018 Posted by | Vēsture | Leave a comment

Linards Muciņš pievēršas čekas noziegumu pētniecībai

Zvērinātais advokāts Linards Muciņš pievēršas čekas noziegumu pētniecībai

Viss raksts: http://nra.lv/latvija/242528-zverinatais-advokats-linards-mucins-pieversas-cekas-noziegumu-petniecibai.htm

 

Rūta Kalmuka/F64

Kremļa meli un izlocīšanās saistībā ar bijušā Krievijas dubultaģenta Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumu Lielbritānijā – tie ir tikai dabiski Krievijas diplomātiskās valodas izpaudumi, kas mūsdienās neizceļas ar pārlieku smalkumu un pieklājību. Daudz filigrānāka valoda bija britu sūtņa Maskavā Staforda Kripsa un PSRS ārlietu tautas komisāra Vjačeslava Molotova rakstiskajā dialogā 1941. gadā – dažas dienas pēc Vācijas iebrukuma Padomju Savienībā. Molotova meli ir smalki kā itāļu baroka mežģīnes – atšķirībā no šodienas Kremļa melu zirgadeķa raupjuma.

Runa ir par daudziem tūkstošiem Ukrainā, konkrēti Ļvovā, nogalināto bijušās Polijas pilsoņu – poļu, ukraiņu u.c. ieslodzīto, kurus pēc vācu iebrukuma čekisti nevēlējās vest līdzi uz austrumiem. Lai būtu mazāk rūpju, izeja bija viena un vienkārša: ieslodzītos nošaut. Līdzīgi zvērību akti notika arī Baltkrievijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Bet konkrētā vēstuļu apmaiņa bija par tēmu: Ļvova.

Lūk, ko 11. jūlijā rakstīja Kripss: «Dārgais Molotova kungs! Esmu saņēmis informāciju, saskaņā ar kuru Polijā un Anglijā klīst nopietnas baumas par to, ka, atkāpjoties krievu armijas daļām no Ļvovas, ļoti lielu skaitu poļu politisko gūstekņu, kas it kā atradušies cietumā «Brigitka», nošāvuši krievi, turklāt nošauto vidū bijis daudz Polijas dzīvē pazīstamu cilvēku. Es zinu, ka Jūs varat iedomāties, cik lielu ļaunumu šīs baumas var radīt simpātijām, kuras eksistē starp poļiem un jūsu tautu. Es gribētu praktiski kaut ko darīt, lai apgāztu šīs baumas gan Polijā, gan Londonā. Vai Jūs nebūtu tik laipns un nepiegādātu man nepieciešamos materiālus, iespējams, informācijas veidā – par to, kas notika ar gūstekņiem, kuri atradās šajā cietumā, ja viņi vispār tur bija. Vai arī Jūs atradīsiet kādu praktiskāku veidu pietiekamam atsaukuma pamatam, lai uzreiz sagrautu šīs naidīgās propagandas kaitīgo ietekmi. Patiesi Jūsu – Stafords Kripss.»

Nākamajā dienā Molotovs atbildēja: «Dārgais Kripsa kungs! Sakarā ar informāciju, kas saņemta no Jums (..), paziņoju, ka šīm baumām nav nekāda pamata un tās ir skaidri provokatīvas. Ļvovas cietumos, tostarp cietumā «Brigitka», padomju varas aiziešanas brīdī patiešām atradās kāda daļa ieslodzīto, un starp viņiem ne vairāk kā 150 poļu. Viņi tur bija palikuši tāpēc, ka toreizējos apstākļos nebija nekādu iespēju izvest viņus no cietuma bez draudiem dzīvībai. Bet, kā liecināja speciāla pārbaude, ko veica kompetentas padomju iestādes, neviens ieslodzītais netika pakļauts nedz represijām, nedz netaisnīgai attieksmei. Nav gan izslēgts, ka ar šiem ieslodzītajiem izrēķinājās vācieši, kuri tagad mēģina slēpt savu noziegumu un izplatīt provokatīvas baumas par padomu varas pārstāvjiem. Esmu pārliecināts, ka Jūs man piekritīsiet: kopš Ļvovas pāriešanas vācu rokās padomju varas pārstāvji nevar būt atbildīgi par Ļvovā palikušajiem ieslodzītajiem. Šī atbildība pilnībā jāpārliek uz vācu varas pārstāvjiem. Tieši tāpat esmu pārliecināts, ka Jūs no savas puses atradīsiet nepieciešamās iespējas, lai atmaskotu šos nelietīgos apmelojumus, kas nav nekas cits kā viens no naidīgās vācu fašistiskās propagandas veidiem, par kuru Jūs runājat man adresētajā vēstulē. Ar patiesu cieņu – Vjačeslavs Molotovs.»

Šodien – saruna ar Linardu Muciņu, zvērinātu advokātu un VDK dokumentu izpētes komisijas locekli: par melu anatomiju, par čekistu zvērībām, kuras viņi slēpa melos gan toreiz, gan tagad. Tā kā tuvojas 9. maijs, «uzvaras svētki», ir īstā vieta un laiks atgādināt par okupantu izdarībām, kuru «varonīgais» nimbs neizzudīs nekad.

– Jūs esat pētījis ieslodzīto nošaušanu kara sākumā Liepājas čekas mājā, kas tika dēvēta par «zilo brīnumu». Tādas pašas nošaušanas notika Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē, kā arī Lietuvā, Igaunijā un – kā noskaidrots – arī Ukrainā – Ļvovā un citur.

Pilnu interviju lasiet NRA http://nra.lv/latvija/242528-zverinatais-advokats-linards-mucins-pieversas-cekas-noziegumu-petniecibai.htm

April 18, 2018 Posted by | Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: