Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Baigā gada notikumi vēl jāpēta, piemin upurus

Viss raksts un fotogalerija: http://www.la.lv/foto-baiga-gada-notikumi-vel-japeta-piemin-upurus/


Baigā gada upuru biogrāfiju un tiem izvirzīto apsūdzību izzināšana palīdzēs saprast, kādas cilvēku kategorijas komunistiskais padomju režīms “a priori” atzina par sev nevēlamām, Baigā gada upuru piemiņas pasākumā sacīja Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniece, pētniece Inese Dreimane.

Viņa norādīja, ka totalitāram režīmam ir savas “ienaidnieku kategorijas” – nacistiem tas bija nacionālistiskais princips, savukārt padomju režīmam – šķiru princips. “Ir uzticamas profesijas, un ir šķiras, kuras ir nevēlamas. Tieši šo cilvēku likteņi ir bijuši traģiski,” teica Dreimane.

Rīgas Centrālcietumā nošauto Baigā gada upuru pētniecība tika sākta 2014.gada nogalē, un tās laikā tika atklāts, ka pastāv ne tikai sabiedrībā tā dēvētais Šustina saraksts, bet arī LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) izmeklēšanas daļas priekšnieka Jāņa Vēvera parakstītais saraksts ar 32 notiesājamo un nogalināmo vārdiem. Līdz ar to, tika konstatēts, ka Rīgas Centrālcietumā laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1941.gada 1.jūlijam nošauti kopskaitā 99 personas. Lai gan Šustina sarakstā minēto personu apsūdzības ir zināmas, par Vēvera sarakstā iekļauto cilvēku likteņiem vēl jāveic padziļināta izpēte.

Šustina sarakstā bija pierakstītas kopskaitā 73 personas, no kurām 66 tika nogalinātas, jo šāvējiem bija pietrūcis laika. Sešas sievietes netika nogalinātas, bet sarakstā minētais Roberts Leleps pēc aizturēšanas izbēga pārvešanas laikā. “Bija kara apstākļi, un miliči, kuriem bija uzticēts nogādāt apcietinātos Rīgas Centrālcietumā, paši bēga. Apcietinātie darīja to pašu,” skaidroja Dreimane. Vēlāk tika noskaidrots, ka apcietinājumā nogalināta vēl viena persona, kas nebija iekļauta nedz vienā, nedz otrā sarakstā.

Taujāta, par kādām rīcībām Baigā gada upuri Rīgas Centrālcietuma gadījumā tikuši apcietināti, notiesāti un nogalināti, Dreimane atbildēja, ka zināmie spriedumi bijuši melīgi. “Lielākoties tie ir saistīti ar karadarbības sākumu un kara stāvokļa ieviešanu [..]. Vienlaikus tika radīta tā dēvētā “spiegu mānija”, līdz ar ko, padomju režīma amatpersonas Latvijas civiliedzīvotājus sāka uzskatīt par vācu diversantu atbalstītājiem vai padomju varas nemīlētājiem pēc grūti saprotamiem principiem. Piemēram, atvaļinātais Latvijas armijas pulkvedis Nikolajs Fogelmanis tika apcietināts un nošauts par to, ka viņš savā Mežaparka mājas pagalmā bija no kamīna izbēris gružus un tie vēl kvēloja. Mazā dūmu strūkliņa nevarēja tikt redzēta no lidmašīnas, kā arī māja atradās meža ielokā, ļaujot šo notikumu redzēt tikai garāmgājējiem, vai arī kādiem milicijas vai čekas patruļai,” apgalvoja Dreimane.

Tāpat pētniece kā piemēru melīgam padomju komunistiskās varas spriedumam pieminēja Dinu un Nisonu Trubekus – vecu ebreju pāri, kas tika apsūdzēti par signalizēšanu vācu lidmašīnām ar gaismas signāliem. “Visticamāk kāds pa logu redzēja, ka šie cilvēki izmanto kabatas baterijas ar krāsainiem, maināmiem stikliņiem. Nav saprotams, kādēļ šim ebreju pārim būtu izdevīgi ko tādu darīt, un saukt aviāciju virs savas mājas,” sacīja Dreimane.

Saskaņā ar pētnieku rīcībā esošo informāciju Baigajā gadā Rīgas Centrālcietumā atrādās arī personas, kas tur tika turētas arī bez īpašām apsūdzībām, jo par tām VDK bija jau iepriekš ievākusi informāciju. Attiecīgi šīs personas, iespējams, vēl tika izmeklētas, taču karadarbība ir paātrinājusi apcietināšanas procesu. Pētnieki pieļauj, ka, iespējams, citādākos apstākļos daļa no Rīgas Centrālcietuma aizturētajiem būtu izcietuši savu sodu un izdzīvojuši.

Kā ziņots, Stūra mājas jeb Tetera nama pagalmā norisinājās Baigā gada upuru piemiņas pasākums.

Latvijā padomju okupācijas pirmo gadu no 1940.gada 17.jūnija līdz 1941.gada 1.jūlijam mēdz dēvēt par Baigo gadu. Šī viena gada laikā komunistiskā VDK arestēja vismaz 3745 Latvijas pilsoņus, bet nogalināja aptuveni 400. Arestēto civiliedzīvotāju nošaušana bez tiesas Centrālcietumā bija viens no pēdējiem komunistiskā režīma noziegumiem 1941.gadā.

Pēc ekshumācijas, 1941.gada 6.jūlijā nogalināto mirstīgās atliekas guldīja Meža kapos, aizsākot “Balto krustu” kapulauka vēsturi.

“Baltajos krustos” guldīti vēl līdz pat 1944.gadam masu kapos atrastie komunistiskā terora upuri. To skaits pēc aplēsēm ir aptuveni 120.

Meža kapu “Baltajos krustos” katru gadu notiek Rīgas Politiski represēto apvienības rīkotais piemiņas brīdis.

July 7, 2018 Posted by | Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: