Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

«Sibīrijas bērni» dodas uz Tālajiem Austrumiem

Viss raksts un video: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sibirijas-berni-dodas-uz-talajiem-austrumiem.a286227/


Lai izstaigātu vietas, kur pagāja dzīves skaistākais laiks – bērnība, un vienlaikus – arī mūža sūrākie gadi, uz Sibīriju devušies ļaudis, kuri pieredzēja padomju varas represijas un bija izsūtīti uz Sibīriju. Šoreiz fonda “Sibīrijas bērni” ekspedīcija ved uz Tālajiem Austrumiem, kur godinās izsūtīto piemiņu, meklēs vectēvu kapavietas un tiksies ar deportēto latviešu pēctečiem.


Rīgas lidostā viņiem atkal satikšanās prieks. Daudzi uz Sibīriju braukuši arī iepriekšējās ekspedīcijās, un ir sadraudzējušies.

Šoreiz grupā 32 cilvēki. Tie, kuri piedzima Sibīrijā. Tie, kuri tur bija izsūtīti kā bērni, un ļaudis, kuru tuvinieki no deportāciju vietām neatgriezās. Priekšā tūkstošiem kilometru garš ceļš. Tas vedīs uz Tālajiem Austrumiem, uz Amūras apgabalu. Gala punkts – Blagoveščenskas pilsēta, un Kamčatka“Sibīrijas bērnu” ekspedīcija Tālajos Austrumos jau reiz bija pirms 5 gadiem.

Jānis Vanags grib sameklēt vectēva kapu: “Sivakos, 59. km. Mēs pagājušo reizi bijām līdz 50. km, bet 59. km ir stipri aizaudzis, un tur ir praktiski bezceļš. Man nav lielas pārliecības, ka mums tas izdosies, bet pamēģināt mēs pamēģināsim.”

Aldim Krūmiņam bija 9 gadi, kad 1949. gadā karavīri padomju formas tērpos zēnu aizveda no skolas un deportēja. Bērnība un pusaudža gadi pagāja sādžā Zejas pilsētas apkaimē.

Viņš par tālā ceļa mērķi izsakās šādi: “Atrast un apciemot vecmātes un vectēva kapus. Viņi mani izaudzināja Sibīrijā.”

“Mamma nemaz nezināja, ka mani izsūtīja. Mamma palika ar brāli un mammu Latvijā. Uzzināja tikai pēc 2 nedēļām, ka esmu izsūtīts. Tēvu arestēja dienu pirms tam,” viņš stāsta.

Savukārt Ārija Kārkliņa ceļojumā grib apskatīt savas savas bērnības takas Blagoveščenskā.

“Uz turieni aizbraucu mammai vēderā,” viņa saka. “Vecais tēvs bija aizsargs, vecotēvu paņēma jau 1944. gadā uz Krieviju, un mūs izveda pēc tam, lai gan vecā mamma bija atdevusi visu kolhozam un mamma jau strādāja par skolotāju,” viņa atceras.

Fonds “Sibīrijas bērni” uz izsūtījuma vietām brauc jau 12. gadu. Režisore Dzintra Geka filmēs arī kadrus jaunai dokumentālai filmai.

“Ir tik daudz cilvēku, kuri paliek šeit un kuri domās brauc ar mums, un gaida mūs atgriežamies, kuri grib redzēt tos kadrus un tās vietas, kā bija tur, viņa bērnībā,” stāsta režisore.

“Vēstures izpētes ceļš un tautas atmiņas piemiņas ceļš mums ir svēts un svarīgs,” viņa saka.

Nav gan skaidrs, vai viss izdosies kā plānots. Jo visā Amūras apgabalā šajās dienās ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Lietavu dēļ tur sākušies plūdi. Ūdens līmenis upēs cēlies par 3 metriem. Applūduši ceļi un desmitiem pilsētu nošķirtas no ārpasaules.

“Blagoveščenskā ir milzīgi plūdi, un man ir līdzi fotogrāfijas, kur ir tieši tāds pats stāvoklis 1956. gadā, ar mūsu māju, kad līdz pusmājai bija ūdens,” stāsta Ārija Kārkliņa.

“70 gadi pagājuši, draņķi nevar uzcelt dambi!” viņa ironizē.

July 22, 2018 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: