Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Beļģijā atklāts piemineklis latviešu leģionāriem

Viss raksts: http://www.la.lv/belgija-atklats-piemineklis-latviesu-legionariem

Beļģijā atklāts piemineklis latviešu leģionāriem “Latvijas stāvstrops brīvībai”

 Piemineklis latviešu leģionāriem “Latvijas stāvstrops brīvībai” Beļģijā, Zedelgemā.
Piemineklis latviešu leģionāriem “Latvijas stāvstrops brīvībai” Beļģijā, Zedelgemā.
Foto: Evita Feldentāle

Beļģijas pilsētā Zedelgemā, Latvijas vēstniecības, Okupācijas muzeja biedrības un Zedelgemas pašvaldības pārstāvjiem klātesot, atklāts vides objekts – piemineklis “Latvijas stāvstrops brīvībai”, kas ir veltījums latviešu leģionāriem, kuri 1945. un 1946. gadā uzturējās Zedelgemas, vai kā toreiz daudzi teica -“Cēdelheimas”, karagūstekņu nometnē un nezaudēja ticību Latvijas valsts brīvībai.

Atklāšanas ceremonijā piedalījās Zedelgemas pilsētas galva Annika Vermelena, Latvijas vēstniece Beļģijā Ilze Rūse, Zedelgemas domnieks vēsturiskā mantojuma lietās Patriks Arnū, Latvijas Okupācijas (OM) muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs un pieminekļa autors tēlnieks Kristaps Gulbis.

Latvijas tēlniecības vēsturē šis ir rets gadījums, kad vienas valsts pārstāvji lūdz citas tautas māksliniekus izveidot darbus viņu valsts pilsētvidei.

Ideja par piemiņas zīmi radās 2014. gadā un vēlāk OM un Zedelgemas pašvaldības sadarbības ceļā konkretizējās. Paši Beļģijas iedzīvotāji jau bija aizmirsuši par kādreiz lielo nometni pilsētas pievārtē, taču interese strauji pieauga, kad Beļģijas televīzijas raidījumu ciklā “Nezināmās Beļģijas vietas” par to tika parādīts sižets.

Britu kontrolētajā Zedelgemas karagūstekņu nometne Beļģijas teritorijā nonāca tie baltiešu cilmes karavīri, kas bija karojuši Vācijas pusē, taču padevušies gūstā rietumu sabiedrotajiem Lielbritānijas okupācijas zonā. Kopumā Zēdelgemā uzturējās gandrīz 12 tūkstoši bijušo latviešu leģionāru. Nometni iekārtoja agrāko Beļģijas armijas munīcijas noliktavu vietā. Latvijas valstiskuma atgūšanas ideja Zēdelgemā ieslodzīto vidū bija ārkārtīgi dzīva, ko parāda arī epizode ar Brīvības pieminekļa maketa izveidošanu par godu 18. novembrim 1945. gadā. Šajā nometnē izveidojās arī “Daugavas Vanagu” organizācija.

2017. gadā tika organizēts tēlniecības konkurss par pieminekļa metu. Latvijas un Beļģijas kopīgā žūrijas komisija par labāko atzina Gulbja piedāvāto “Latvijas stāvstropu”. Aptuveni 5 metrus augstā piemiņas zīme veidota kā nerūsējoša tērauda obelisks, kura galā atrodas stropa atveidojums no zaļi patinētas bronzas. Gan uz obeliska, gan stropa redzamas apzeltītas bites. Pie pieminekļa ir anotācija vairākās valodās ar vēsturiskās situācijas skaidrojums, kādā latvieši nonāca Otrā pasaules kara laikā.

Skaidrojot sava darba filozofiju, tēlnieks Gulbis jau agrāk izteicies: “Zedelgemas nometnē bija ap 12 tūkstoši latviešu karavīru. To skaits bija līdzvērtīgs bišu skaitam stropā. Mana piedāvājuma būtība ir – Latvijas bišu strops ar Latvijas bitēm Flandrijas zemē. Bišu strops pēc būtības ir valsts. Tai ir arī sava armija, taču bites neuzbrūk, ja netiek aizskartas. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību.”

Zedelgemas pilsētas pārstāvji ir norādījuši, ka vēlējās “tādu pieminekli, kas atgādinātu ne tikai par pagātni, bet būtu vērsts arī uz nākotni, parādītu sadarbību starp Latviju un Zedelgemu Eiropā”. Simboliski, ka vieta, kur piemiņas zīme atrodas, nosaukta par “Brivibaplein”, tātad Brīvības laukumu. Agrākās nometnes vieta no laukuma atrodas ap 3 kilometru attālumā. Tas ir jauns pilsētas rajons, kurā Zedelgemas pašvaldība plāno iekārtot atpūtas parku. Saglabājušās arī dažas no agrākās karagūstekņu nometnes barakām, kurās nodomāts nākotnē iekārtot muzeju, kas iepazīstinās ar latviešu leģionāru stāstu.

“Zedelgemas pilsētas iniciatīva pieminēt mūsu leģionāru un tai pašā laikā Latvijas likteni Otrajā pasaules karā, nosaucot jaunu pilsētas laukumu brīvības vārdā, un tur novietojot pieminekli leģionāriem un Latvijas brīvībai, uzdod jautājumu – kad mēs Latvijā beidzot pārkāpsim politiskās apziņas slieksnim, un uzdrīkstēsimies darīt ko līdzīgu? Mūsu leģionāri gūstā varēja uzbūvēt Brīvības pieminekļa maketu; mūsu oficiālā politika vēl arvien kaunas, ka viņi noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Vai tiešām tik grūti par spīti apmelojumiem un propagandai atklāti atzīt, ka ne jau nacistu uzspiestajām SS rūnām uz apkakles, bet Latvijas karodziņam uz piedurknes viņi zvērēja savu uzticību?” komentējis OM biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Pieminekļa izmaksas ir 100 tūkstoši eiro un tās līdzīgās daļās uzņēmās Zedelgemas pašvaldība un OM biedrība, turklāt pēdējā to apņēmās savākt ziedojumos. Gada laikā no nepieciešamajiem 50 tūkstošiem savākti 40 876 eiro. Katrs, kas ziedojis vismaz 100 eiro, saņem piespraudi bronzas bites veidā. Muzejs joprojām aicina pievienoties ziedotāju lokam, norādot, ka sīkāka informācija par to meklējama OM mājas lapā.

 

 

 

September 24, 2018 Posted by | Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: