Kā komisijas sēdē šodien sacīja tās priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), likumprojektam par grozījumiem likumā “Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” iesniegti 54 priekšlikumi, kas ir ne tikai tehniski, bet arī piedāvā ieceres mainīt pēc būtības.

“Šodien diezin vai izdosies izskatīt visus priekšlikumus.

Visticamāk, ir ļoti apdraudēta likumprojekta nodošana Saeimai pirms vēlēšanām. Labākajā variantā izskatīšanai Saeimā šis likumprojekts varētu tikt nodots pēc vēlēšanām,” sēdes sākumā prognozēja Laizāne. Līdz šim tika plānots, ka par likumprojektu trešajā lasījumā lems vēl pašreizējais Saeimas sasaukums.

Ar radušos situāciju nebija apmierināti vairāki komisijas deputāti. Parlamentārietis Ringolds Balodis atgādināja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aizrādījumus saistībā ar būtisku priekšlikumu iesniegšanu likuma grozījumiem pirms trešā lasījuma. Baloža ieskatā, tik liela skaita priekšlikumu iesniegšana faktiski traucē likumprojekta pieņemšanu.

“Mums jāsaprot, vai mēs gribam pieņemt šo likumu,” teica Balodis.

“Tas ir kaut kāds murgs! Mēs visu bijām izrunājuši, bet šodien ir 54 priekšlikumi,” dusmojās parlamentārietis Artuss Kaimiņš, piebilstot, ka tādējādi Saeima līdz vēlēšanām varētu arī nepagūt izskatīt un pieņemt grozījumus likumā.

Daudz kritikas saistībā ar virknes priekšlikumu iesniegšanu tika veltīts deputātam Veiko Spolītim. Balodis pārmeta, ka, atnākot uz komisiju ar daudziem priekšlikumiem, Spolītis kļūstot par VDK aģentu aizstāvi. “Veiko, tev kauns nav?” izsaucās Balodis.

Arī Kaimiņu neapmierināja šāda lietu kārtība – deputāts vairākkārtēji aicināja noraidīt visus Spolīša iesniegtos priekšlikumus.

Priekšlikumus likumprojektam pirms trešā lasījuma iesniegusi īpaši izveidota darba grupa, Saeimas Juridiskais birojs, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kā arī atsevišķi deputāti, tostarp jau minētais Spolītis.

Neskatoties uz bažām un dusmām, komisijai, pagarinot sēdes laiku, tomēr izdevās pagūt izskatīt visus iesniegtos priekšlikumus, viena Satversmes aizsardzības biroja priekšlikuma izskatīšanas turpināšanu atstājot uz rītdienas rītu.

Tas nozīmē, ka Saeima šo likumprojektu paspētu skatīt vēl pirms vēlēšanām, proti, 4.oktobrī.

Rīt, 27.oktobrī, plkst.8.30 komisija sanāks, lai noslēgtu darbu pie SAB priekšlikuma, likumprojekta tekstā definējot, kas ir skenēšana, kas to veic un kura dokumentu grupa skenējama pirmā.

Laizāne žurnālistiem paskaidroja, ka līdz gada beigām internetā būs pieejamas publiskās kartotēkas, savukārt līdz nākamā gada maijam internetā tiks ievietoti pārējie dokumenti.

“Ir pilnīgi skaidrs, ka līdz gada beigām kartotēka būs publiskota bez zinātniskiem komentāriem,” teica Laizāne. Likumprojektu papildinot ar Komunistiskās partijas nomenklatūras darbiniekiem, tas aptvers visas totalitārisma režīma lietas, protokolus, kas pieejami arhīvā, SAB, dienestos.

“Uzskatu, ka komisija un deputāti ir izdarījuši visu, lai, neskatoties uz ļoti daudziem šķēršļiem, solījums [par VDK dokumentu publiskošanu] tiktu izpildīts,” uzsvēra Laizāne.

Arī viņa domā, ka Spolīša iesniegtie priekšlikumi izskatās pēc parlamentāro metožu izmantošanas ar mērķi traucēt likumprojekta virzību. “Manā uztverē, tas bija pilnīgi noteikti tāpēc, lai šis likumprojekts netiktu pieņemts šajā Saeimā,” teica Laizāne.