Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Lidija Doroņina-Lasmane: Neviens taču šodien Latvijā necieš badu

Viss raksts: https://nra.lv/latvija/258850-lidija-doronina-lasmane-neviens-tacu-sodien-latvija-necies-badu.htm

Lidija Doroņina-Lasmane: Neviens taču šodien Latvijā necieš badu

«Man ir zaļais aizkars,» Lidija norāda uz kokiem, kas vēl vasarīgi šalc aiz loga, norobežojot viņas dzīvokli no ielas. Lidija aiz «zaļā aizkara» dzīvo glītā, gaišā miteklī, kurā lielu ikdienišķās esības laukumu aizņem grāmatas. Iespējams, tāda gaiša norobežošanās pasargā Lidiju no liekiem satricinājumiem, kuru viņas mūžā ir bijis jau pārlieku daudz.

Lidija šo pasauli skata jau 94. gadu. Viņa piedzima baptistu Lasmaņu ģimenē Aizputes apriņķa Ulmales pagastā. Pēc kara Lidija uzsāka mācības Rīgā, medmāsu skolā. 1946. gadā viņu pirmoreiz apcietināja par medikamentu un pārsienamo materiālu piegādi mežabrāļiem: ieslodzīja uz pieciem gadiem. Lidiju aizsūtīja uz labošanas darbu koloniju Sverdlovskas apgabalā. Pēc nometinājuma Vorkutā viņa atgriezās Latvijā.

1970. gadā Lidiju arestēja otrreiz – par aizliegtās literatūras lasīšanu un norakstu izplatīšanu.

Par padomju valsts diskreditāciju – Iļģuciema cietums. Trešo reizi Lidiju arestēja Andropova represiju laikā 1983. gadā – par «pretpadomju aģitāciju un propagandu». Toreiz tieši par tādiem pašiem «noziegumiem» apcietināja arī Jāni Rožkalnu, Gunāru Astru un Jāni Vēveru. Rezultāts: Lidijai pieci gadi Mordovijas nometnēs. Lidiju atbrīvoja 1987. gadā, un viņa atgriezās Latvijā, kur sāka strādāt Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (TSDC).

Šodien mēs pazīstam Lidiju Doroņinu-Lasmani kā pretošanās kustības dalībnieci, kura 14 gadu pavadījusi padomju cietumos un gulagos, taču palikusi nesalauzta un saglabājusi sevī gaišumu, taisnības izjūtu un dzimtenes mīlestību. Kā viņa izjūt vēsturi, kas tik tieši ir skārusi pašas dzīvi? Kā viņa redz šodienas Latviju? Kā Lidija reaģē uz vēsti par izvirzīšanu Nobela Miera prēmijai?

Lidija Doroņina-Lasmane: – 1945. gadā es dzīvoju Kurzemes katlā. Visi Kurzemes puiši, kuri nepacēla padošanās karogu, sabēga mežā. Arī mūsu māja bija pilna ar viņiem. Vai tad tu savējos dzīsi ārā? Mājās palika «karsti», un es devos uz māsu skolu Rīgā. Tur mani 1946. gadā apcietināja…

 

September 28, 2018 Posted by | Vēsture | Leave a comment

Akadēmiķis Tālavs Jundzis par VDK atbalstītājiem

 

 

September 28, 2018 Posted by | Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: