Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Lietuvas nacionālo partizānu komandieri pārapbedīs valsts līmeņa bērēs

Viss raksts: https://www.la.lv/lietuvas-nacionalo-partizanu-komandieri-parapbedis-valsts-limena-beres

Lietuvas nacionālo partizānu komandieri pārapbedīs valsts līmeņa bērēs


Ādolfs Ramanausks
Ādolfs Ramanausks
Foto no Lietuvas Aizsardzības ministrijas mājaslapas

Viļņas Universitātes Sv. Jāņa baznīcā piektdien visu dienu un sestdien līdz plkst. 12 notiks tautas atvadīšanās no leģendārā lietuviešu nacionālo partizānu komandiera Ādolfa Ramanauska “Vanaga” (1918 – 1957) pīšļiem, kurus sestdien, 6. oktobrī, ar militāru godu valsts bērēs pārapbedīs Lietuvas galvaspilsētas Antakalna kapsētā.
“Lietuvieši valstiskā līmenī pauž lepnumu par savu pretošanos padomju okupācijai,” šo notikumu komentē LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks, nacionālo partizānu vēstures speciālists Zigmārs Turčinskis.

Ādolfs Ramanausks, pēdējais Lietuvas nacionālo partizānu kustības komandieris ar segvārdu “Vanags”, pirmskara neatkarīgās Lietuvas valstī bija skolotājs, kurš īsi pirms padomju okupācijas ieguva Lietuvas armijas rezerves leitnanta pakāpi.

Izvirzās vadībā

Pieslējies bruņotās pretošanās kustībai 1945. gada sākumā, Ramanausks – Vanags vispirms bija partizānu vienības komandieris, bet dažu gadu laikā kļuva par vienu no visas pretošanās kustības līderiem.

Viņa organizatora spēju, drosmes un arī inteliģences dēļ (Ramanausks pastāvīgi darbojās kā publicists nelegālajos izdevumos) “Vanagu” 1949. gada februārī apstiprināja par visas Lietuvas Brīvības cīnītāju savienības (LLKS) padomes prezidija priekšsēdētāja, tas ir visas Lietuvas nacionālo partizānu apvienoto spēku komandiera Jona Žemaiča vietnieku.

1951. gadā viņš stājās Žemaiča vietā. 1952. gadā, redzot, ka atklāta bruņota cīņa prasa pārāk lielus upurus un pretestības vēriens mazinās, “Vanags” pieņēma lēmumu pāriet uz pasīvo pretošanos un uzsāka dzīvi, izmantojot viltotus dokumentus un identitāti. Četrus gadus čekisti viņu intensīvi meklēja.

Nodots un spīdzināts

Tikai 1956. gadā radās nodevējs, kas izdeva “Vanagu”. Ramanausku arestēja, zvēriski spīdzināja, sakropļoja, līdz 1957. gadā piesprieda nāvessodu nošaujot, ko izpildīja tā paša gada 29. novembrī. Tautas atmiņā viņš jau bija ieguvis nacionālo varoņa statusu.

Pēc 1990. gada tas dažādos veidos tika apstiprināts oficiāli. Viņam pēc nāves piešķīra brigādes ģenerāļa pakāpi un apbalvoja ar Vīta Krusta ordeni. Tajā pat laikā “Vanaga” kapa vieta ilgu laiku palika nezināma.

Tikai pagājušajā gadā parādījās pavediens, ka čekisti varētu būt viņu aprakuši Viļņas Bāreņu kapos, kas ir Antakalna kapsētas daļa. Padomju okupācijas laikā tur parasti apglabāja ar nāvi sodītos, cilvēkus bez piederīgajiem un neidentificētos.

Šī gada sākumā veiktajā ekshumācijā tika atrasts galvaskauss un skeleta daļas, kuru DNS un antropoloģiskā analīze apstiprināja, ka atrastais tiešām ir lietuviešu pretošanās kustības simbols – komandieris “Vanags”.

Sestdien zārku ar nacionālā partizāna pīšļiem nogādās Viļņas katedrālē, kur notiks bēru dievkalpojums. Pēc tam procesija ar valsts amatpersonu līdzdalību dosies uz Antakalna kapsētas sektoru, kur parasti apbedī valsts mēroga personības.

Lietuvieši prot godāt

Vēsturnieks un Saeimas deputāts Ritvars Jansons (NA) norāda, ka šis gads Lietuvā pasludināts par Ādolfa Ramanauska “Vanaga” gadu.

“Lietuvas nacionālo partizānu kustības atcere atjaunotajā Lietuvā arī visos iepriekšējos gados bijusi goda vietā. Lietuvieši vairāk nekā 10 gadu ilgo partizānu karu pret okupācijas režīmu uztver kā Lietuvas armijas cīņu okupācijas apstākļos. Lietuviešu partizāni cīnījās lielākās militārās vienībās, kas atgādināja armiju, nekā Latvijā, kur lielās partizānu apvienības darbojās tikai 1945.-1946.gadā. Tas daļēji izskaidro lietuviešu lielo cieņu pret nacionālajiem partizāniem,” skaidro Jansons.

Savukārt vēsturnieks Zigmārs Turčinskis uzsver, ka lietuvieši ar šādiem pasākumiem veido “savu pozitīvo mītu par pagātni”, par ilgstošo cīņu pret padomju okupāciju: “Viņi saka – mēs bijām cīnītāju tauta, kura pretojās un cīnījās. Bija okupācija, bija represijas, ciešanas un zaudējumi, bija kolaborācija un nodevība. Bet mēs pretojāmies un ar to lepojamies. Un šis lepnums tiek pausts valstiskā līmenī. Līdz ar to tas aiziet tālāk kā nacionālais mīts. Mēs esam tādi, kādus mēs sevi uztveram un pasniedzam gan pasaulei, gan mūsu jaunatnei. Un lietuvieši prot pasniegt sevi un savu vēsturi.”

Ritvars Jansons atgādina, ka Latvijā nacionālo partizānu Brāļu kapu sektori ir arī Kuldīgas un Aknīstes kapos: “Tie gaida brīdi, kad Latvijā būs pārvarētās okupācijas sekas – bailes godināt nacionālo partizānu kustību visaugstākajā valstiskā līmenī.”

LA.lv

October 3, 2018 Posted by | Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: