Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Deputāti pieņem likumu: VDK dokumentus publiskos internetā šogad

Deputāti pieņem likumu: VDK dokumentus publiskos internetā šogad

 VDK čekas pagrabi “Stūra mājā”. Arhīva foto.
VDK čekas pagrabi “Stūra mājā”. Arhīva foto.

Saeima 4.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanu internetā šogad.

Par likuma izsludināšanu vēl jālemj Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.

Pieņemtais likums nosaka publiskot aģentūras alfabētisko un statistisko kartotēku, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku, kā arī VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamos “Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas” (LKP CK) aprakstus.

Noteikts, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs (TSDC) līdz 3.decembrim nodod šos dokumentus Latvijas Nacionālajam arhīvam (LNC) publicēšanai tā mājaslapā līdz 31.decembrim.

Paredzēts, ka no 2019.gada 1.maija būs publiski pieejami arī vēl citi VDK dokumenti. Publicēšana notiks pēc to digitalizēšanas.

Noteikts, ka jāpublicē VDK aģentūras personas lietu un darba lietu reģistrācijas žurnāli, no aģentūras aparāta izslēgto valsts drošības orgānu aģentu un rezidentu darba un arhīva lietas un nenotikušo vervēšanu materiālu reģistrācijas žurnāls.

Paredzēts publicēt arī VDK operatīvās lietas, operatīvo lietu materiālus un citus VDK dokumentus, VDK un tās priekšteču (Iekšlietu tautas komisariāta, Valsts drošības tautas komisariāta, Valsts drošības ministrijas un Iekšlietu ministrijas) saraksti ar LKP CK un LPSR Ministru padomi.

Likumā ierakstīts, ka jāpublicē LKP CK nomenklatūrā ietilpstošo VDK un tās priekšteču darbinieku personas lietas un personas dokumentus, tās nomenklatūrā ietilpstošo ar VDK saistīto PSRS KP, LKP, PSRS, LPSR valsts un padomju institūciju amatpersonu personas lietas, kā arī Komjautnes CK amatpersonu personas lietas un LPSR VDK un tās priekšteču iznīcinātāju bataljonu darbību atspoguļojošos nozīmīgākos dokumentus.

Noteikts, ka jāpublisko arī Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības, Latvijas Komitejas sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas, LPSR Jaunatnes organizāciju komitejas, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienības dokumentus un ar šīm organizācijām saistītās lietas.

No likuma izslēgta norma par to, ka VDK dokumenti pēc to zinātniskās izpētes ir publiski pieejami Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

Jautājums par tā dēvēto “čekas maisu” publiskošanu ir aktuāls vairākus gadus. Saskaņā ar 2014.gadā pieņemtajiem likuma grozījumiem tika izveidota zinātnieku komisija ar uzdevumu veikt VDK dokumentu izpēti. Saskaņā ar līdz šim spēkā esošo likuma redakciju, kas šodien no likuma tika izslēgta, pēc zinātniskās izpētes dokumenti būtu publiski pieejami Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

Zinātniskā izpēte bija jāveic līdz 2018.gada 31.maijam. Tomēr pēc šī termiņa tika norādīts, ka zinātniskā komisija nav iesniegusi pilnu ziņojumu par paveikto. Daļa politiķu pauda neizpratni par VDK zinātniskās izpētes komisijas rīcību, prasot pagarināt komisijas darba termiņu un aicināja pēc iespējas ātrāk iesniegt gala ziņojumu.

Arī divi zinātniskās izpētes komisijas locekļi pauda neizpratni par komisijas darba rezultātiem un pieļāva, ka pētnieki “padarīti par bandiniekiem” politiskās spēlēs. Abi atzina, ka skaidru gala ziņojumu un rekomendācijas, ko darīt ar VDK dokumentiem, sabiedrība tā arī nav sagaidījusi, jo, iespējams, komisija Kārļa Kangera vadībā ievērojot subordināciju, ka tai jāatskaitās tikai Latvijas Universitātes (LU) priekšā, LU tālāk jāatskaitās Izglītības un zinātnes ministrijai, un tai tālāk Ministru kabinetam, kas šo ziņojumu virzīs tālāk.

Kangeris 8.jūnijā informēja aģentūru LETA, ka LU iesniedzis galaziņojumu jeb darbības pārskatu par VDK dokumentu publiskošanu.

Viņš norādīja, ka 145 lappušu biezajā gala redakcijā kopā ar pielikumiem apkopots viss sākotnēji no VDK izpētes komisijas pieprasītais.

Reaģējot arī uz neskaidrību ar komisijas darba rezultātu, vairāki koalīcijas politiķi Saeimā iesniedza savus grozījumus par VDK dokumentu publicēšanu. Likuma izmaiņu rosinātāji skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai veicinātu Latvijas okupācijas perioda seku pārvarēšanu. Tāpat tās ir saskaņā ar Satversmes ievadā pausto, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.

Savukārt šī priekšlikuma oponenti, iniciatīvas grupa, kuras sastāvā ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas, garīgo konfesiju pārstāvji un bijušie iekšlietu struktūru darbinieki norādīja, ka VDK atstāto dokumentu krājumam ir tendenciozas atlases un selektīvi izvēlēta kārtojuma raksturs, tāpēc, lai izvairītos no “tendenciozi izraudzītas Latvijas pilsoņu grupas demonizācijas”, to saturs būtu jāatstāj drošības dienestu un zinātnieku izpētei.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizīts iepriekš deputātiem uzsvēris, ka SAB iebilst VDK dokumentu publiskošanai internetā. “Jā, mēs visu laiku esam ieturējuši šādu pozīciju. Jāapzinās, ko nozīmē tīmeklis, internets, kā iespējams mainīt un dzēst publiskotu informāciju [..],” teica Maizītis.

“Mēs zinām, kas ir kiberuzbrukumi, kā iespējams manipulēt ar datiem, kas parādās publiski. To var izmantot arī mums nedraudzīgas valstis,” skaidroja Maizītis, piebilstot, ka ir visdažādākie veidi, kā to varētu izmantot – gan šantāža, gan vervēšana, izlūkošana, pretizlūkošana.

Maizīša ieskatā, dokumentu publiskošana internetā varētu graut uzticību drošības iestādēm, jo drošības iestādes, arī SAB, strādā ar slepeniem palīgiem.

Viņš norādīja, ka SAB iestājas par principu, kas tika iekļauts likumprojekta pirmajam lasījumam, ka kartotēka tiek digitalizēta, nodota Valsts arhīvam un pēc tam ar to iespējams iepazīties Valsts kārtībā atbilstošā likumā noteiktajā kārtībā.

Valsts prezidents, kuram būs jālemj par šī likuma izsludināšanu, aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka atbalsta VDK dokumentu publiskošanu jeb čekas maisu atvēršanu, un Saeima lēmumu par čekas maisu atvēršanu jau ir pieņēmusi iepriekš – 2014.gadā. “Šobrīd būtisks ir jautājums par veidu, kādā tas tiks darīts. Svarīgi, lai sabiedrībai sniegtā informācija un veids, kādā tā tiek publiskota, ir korekta un kalpo sabiedrības kopējām interesēm,” norādīja Vējonis.

LA.lv


 

 

October 4, 2018 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: