Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Režisors Gints Grūbe: Vai būsim empātiski, vai būsim augstsirdīgi?

nra.lv Viss raksts: https://nra.lv/kultura/263122-rezisors-gints-grube-vai-busim-empatiski-vai-busim-augstsirdigi.htm

Līga Rušeniece, nra.lv

Režisors Gints Grūbe: Vai būsim empātiski, vai būsim augstsirdīgi?

8. novembrī Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps ietvaros pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma Lustrum – par čekas/VDK atstāto mantojumu. Filma veidota programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei. «Atslēgu filmai man iedeva saruna ar Māru Zālīti, kurā viņa atsaucās uz Česlava Miloša teikto, ka nevienam cilvēkam, kurš ir piedzimis, uzaudzis un dzīvojis brīvībā, nav tiesību tiesāt tos cilvēkus, kuri dzīvojuši nebrīvē,» saka filmas režisors Gints Grūbe.

1991. gadā puča laikā tika pārņemta daļa no VDK arhīviem Latvijā, tai skaitā arī 4300 aktīvo aģentu kartotēka. Čekas maisu atvēršana tika vilcināta turpat trīsdesmit gadu garumā, līdz beidzot politiķi pirms četriem gadiem pieņēma lēmumu veikt arhīvu izpēti līdz

2018. gadam un, iespējams, tos publiskot. Filma Lustrum stāsta par VDK darbības metodēm 80. gados un 90. gadu sākumā, ļaujot izprast padomju totalitāro sistēmu. Liecības par Latvijas neseno pagātni un VDK darba metodēm Latvijā un ārpus Latvijas sniedz Vaira Vīķe-Freiberga, Lidija Doroņina-Lasmane, Māra Zālīte, Jānis Peters, Ojārs Rubenis, Jānis Šipkēvics, Georgs Andrejevs, Jānis Rokpelnis, Ivars Seleckis, Dzintra Geka, Ivars Godmanis, Linards Muciņš, Jānis Rukšāns, Jānis Pujāts, bijušie VDK virsnieki un darbinieki. Darbs pie dokumentālās filmas Lustrum sākts pirms četriem gadiem, kad ar Saeimas lēmumu tika uzsākta VDK arhīvu pētniecība un atklāts bija jautājums, ar ko šī pētniecība


GINTS GRŪBE: «2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta un apskatei tika plānots atvērt čekas māju, mākslinieks Kristaps Ģelzis piedāvāja to nokrāsot sarkanu. Valsts nekustamie īpašumi nepiekrita šādam vizualizācijas risinājumam, un kā alternatīvu Kristaps piedāvāja ēku krāsot melnu. Protams, šī ideja nerealizējās. Bet neviens jau 2014. gadā neparedzēja, ka būs Krimas notikumi. Tajā gadā to vien darīju, kā stāvēju pie čekas mājas un ārzemju televīzijām stāstīju par mūsu vēsturi. Pēc tam Valsts nekustamie īpašumi čekas māju nokrāsoja smuki pelēku. Simboliski, vai ne?» Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

2018. gadā beigsies – vai VDK arhīvi tiks atvērti un kāds statuss būs VDK atstātiem arhīviem pēc 27 gadiem, kad tie nonāca Latvijas Republikas Saeimas rīcībā. 2018. gada 4. oktobrī Saeima pieņēma lēmumu, ka arhīvi jāpublisko internetā līdz 2018. gada beigām. Uzreiz pēc pirmizrādes, filma būs skatāma kinoteātros visā Latvijā, kur kopā ar filmas reģionālajām pirmizrādēm notiks arī sarunas par kolaborāciju un VDK atstāto mantojumu dažādās Latvijas vietās.

– Pirmā sastapšanās ar čekas maisiem tev esot bijusi deviņdesmito gadu sākumā, kad strādāji laikrakstā Atmoda – uzradies cilvēks, kurš piedāvājis redakcijai iegādāties tā saukto čekas maisos atrodamo personu sarakstus.

– Tajā laikā tā sauktie čekas maisi salīdzinājumā ar augusta puču nebija nekas eksistenciāli būtisks. Šim notikumam nebija lielas nozīmes, tas vienkārši bija tā laika konteksts. Vēlāk šajos maisos minētie vārdi un uzvārdi apauga ar leģendām un teiksmām, un tam bija tikai viens iemesls – lustrācija nenotika uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas.

November 8, 2018 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: