Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Knuts Skujenieks stāsta par VDK metodēm

“Es teicu, – nē, nebūs!” Skujenieks, kurš ziņot atteicās un ar lepnumu nosēdēja lēģerī septiņus gadus, stāsta par VDK metodēm

Šķiet, vārdu salikums “čekas maisi” 2018. gadā tika locīts tik bieži, kā neviens cits. Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) arhīvs ir tas padomju mantojums, kura revidēšana vienmēr tika atlikta un atlikta, un atlikta. Bet šogad, tuvojoties maisu atvēršanas brīdim, daži sarakstos esošie paši sāka vaļsirdīgāk stāstīt par to, kā bija.

“Kā bijām draugi, tā paliksim”- tā par Jāņa Rokpeļņa iznākšanu gaismā sacīja dzejnieks Knuts Skujenieks, kurš padomju stingrā režīma kolonijā atsēdēja septiņus gadus, jo atsacījās “stučīt”.

Kā Skujenieks vērtē maisu atvēršanu? Ko gribētu sagaidīt no tiem, kas aizvien baidās nākt gaismā? Pie Knuta Skujenieka viesojās TV3 Ziņas. Dzejnieks mūs sagaida ar plašu sirdi – kundze sagatavojusi pīrādziņus, kafiju, plātsmaizi. Mūs aposta un uzmana Poga un Matilde, kurai ir jau 18 gadu.

1962. gadā 26 gadu vecumā Skujenieku apcietināja un apsūdzēja par pretpadomju aģitāciju un propagandu un par neziņošanu par sarunu ar personu, kura stāstīja savas idejas par Latvijas atbrīvošanu. Skujenieks bija tikko no studijām Maskavā atgriezies. Stukačs maisījies rakstniekiem pa vidu kā neatzīts dramaturgs. Sadzejoti balti brīnumi, kurus vēlāk lasot Skujeniekam bija, ko pasmieties.

Ka es tur esot bijis kopā ar cilvēkiem, kurus līdz šai dienai nepazīstu. Vietā, kur līdz šai dienai neesmu bijis. Tad es sapratu, ka šāds ziņojums ir domraksts. Es vienkārši runāju un rakstīju, ko domāju. 50 cilvēki liecināja, ka tie dzejoļi, kurus man inkriminēja, nav pretpadomju. Tiesa zina labāk. Paldies! Neiešu sev spļaut ģīmī. Tad neviens man arī nespļaus.

Uz piedzīvoto Skujenieks neskatās ar sāpēm, bet drīzāk ar gandarījumu.

Es viņiem teicu: ja padomju vara nolēmusi no šitā izdzimteņa iztaisīt cilvēku un tam ir vajadzīgi septiņi gadi, lai tā arī būtu! Priekšnieks teica, izbeidz ākstīties. Es teicu, – “es neākstīšos, es neparakstu.” Viņš jau bija sagatavojis manu raksturojumu, kur vajag parakstīties. Es teicu, – “nē, nebūs!” Un es mierīgi nosēdēju. Man bija vienkāršāk, jo es to laiku intensīvi strādāju!

Lēģera septiņos gados Skujenieks sarakstījis ap tūkstoš dzejoļu. Čekisti jauno dzejnieku lenca arī pēc sodīšanas, mēģināja vervēt ar tipiskām tā laika metodēm – izmantojot personīgi pazīstamu cilvēku, bērnības draugu, un dzirdīja ar alkoholu.

Parādījās viena konjaka pudele un trīs šokolādes konfektes. Kad tas bija piebeigts, parādījās otra pudele. Iznāca viss otrādi, kad cilvēks piedzeras, tad paliek vaļīgāks, mīkstāks, bet es paliku negantāks! Es apvaicājos no sākuma – kā mātei, māsām? Viņš tik atkal atgriežas. Es saku, ko tu tā kā zila muša riņķo apkārt!

Skujenieks uzskata, ka čekas maisi jānodod arhīvā, tiek klāt tie, kuriem ir konkrēta vajadzība, konkrēta interese. Nevis, ka tur rakņāsies ziņkārīgo bars. Lielākoties cilvēki parakstījās bezizejas stāvoklī. Ļaunu prātu uz čekas ziņotājiem Skujenieks netur. Tie, kas ietupināja viņu, jau citā saulē. Pārējie – vairums, ziņoja piespiedu kārtā.

Ideālākais būtu bijis, ka šie cilvēki būtu vienkārši konfidenciāli pieteikušies drošības dienestā un viss. Bezizejas stāvoklis cilvēkam. Es viņus saprotu. Nenosodu, bet arī negodāju. Vai tad nebija ziņotāju uz muižu? Uz baznīcu? Tā tāda veca tradīcija!

Vai nav tā, ka verot vaļā maisus, kādi 90% vai vairāk tā laika literātu bija spiesti parakstīt, nodot?

Tā cita lieta. Nebija runa par ziņošanu. Tā bija maksa. Par braucienu uz ārzemēm.

Padomju laikā citādāk ārpus robežām nebija iespējams izbraukt. Skujenieks pats pirmo reizi aiz dzelzs priekškara degunu pabāza 1989. gadā, Prāgā, kad PSRS jau juka pa vīlēm. Knuts Skujenieks ir viens no retajiem, kas par savu pieredzi – septiņiem gadiem stingrā režīma kolonijā – nelej bēdu asaras, bet drīzāk ir lepns, ka nosēdēja līdz pēdējai dienai. Lēģerī radās dzejolis “Poga”, kas veltīts sievai. Tas tulkots 33 valodās.

Par spīti gadiem un badiem,

Par spīti sniegiem un miegiem,

Tu mani piediegusi caurumainajai dzīvei

Ar mīlestības un mūžības diegiem.

Nakts dienu pieveikusi. Es raugos

Vienā vienīgā gaišā logā.

Tas nav logs. Mūžs mans uz krūtīm deg

Tevis iešūtā pogā.

January 1, 2019 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: