Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Viņi cīnījas ar nāvei nolemto apziņu

Avots: https://www.facebook.com/arturs.gills/posts/2246472562070104


Labāk, lai nošauj Latvijas mežos, nekā nosūta uz Krieviju.

Screenshot_2

Šodien aprit 69 gadi kopš nacionālo partizānu grupas Indāna-Grāvelsona kaujas notikumiem. 1950 gada 25.februāra rītā Elkšņu meža masīvā, tagadējā Viesītes novadā, nacionālajiem partizāniem bija ierīkots ziemas bunkurs. Pavisam grupā atradās 12 cilvēki bruņoti un ar kauju pieredzi. Postenī regulāri tika uzstādīts postenis, lai uzbrukuma gadījumā izsludinātu trauksmi.

25 februāra rītā postenī atradās bijušais Latvijas armijas kaprālis Jānis Grāvelsons, kurš ieskrējis bunkurā paziņoja par kaujas trauksmi. Mežabrāļi nekavējoties ieņēma kaujas pozīcijas izveidotajā bunkura lokveida aplī. Pēc karaspēka trieciengrupas atsišanas seko Jāņa Indāna pavēle atstāt apmetni. Mežabrāļi gāja cits aiz cita, bet drīzumā priekšā parādījās karavīri un atklāja uguni no slēpņa. Krita partizāns J.Sātnieks, ievainoja J.Grāvelsonu, pārējie partizāni metās sāņus, cerēdami, ka izkļūs no ielenkuma. Bet drīzumā pārliecinājās, ka viņi ir ielenkti.

Mežabrāļi nonāk pie purva, viņi „uzduras” čekas karavīru slēpnim, un visi, izņemot Hildu Vietnieci, krīt ložu krustugunīs. Liktenīgi Hilda Vietniece paliek dzīva un tiek saņemta gūstā.

Kaujas rezultātā tika nogalināti 11 nacionālie partizāni, saņemta gūstā Hilda Vietniece, krita desmit čekas karaspēka kareivji, seržanti un virsnieki, ievainoti septiņi. Nacionālo partizānu grupa bija ar kaujas pieredzi, to atzīst arī čeka savos ziņojumos.

Operāciju realizēja 24.Prutskas strēlnieku Bogdana Hmeļņicka kara ordeņa vārdā nosauktais Valsts Drošības ministrijas čekas karaspēka pulks 550 cilvēku sastāvā, pulkveža Kapustina vadībā.

Čeka savos dokumentos atzīmējusi, ka lielo zaudējumu iemesls ir sīvā mežabrāļu pretošanās visā kaujas operācijas laikā ar nāvei nolemto apziņu. Savās liecībās sniegusī gūstā saņemtā partizāne apliecināja, ka pēc Jāņa Indāna pavēles grupa nolēma nepadoties un izmantot visas iespējas abām grupām kopīgi iziet no aplenkuma un uzbrūkošā karaspēka. No Indāna un Grāvelsona sarunām Hilda Vietniece atminas, ka partizāni izteikušies, ka labāk, lai nošauj Latvijas mežos, nekā nosūta uz Krieviju.

Haralds Bruņinieks (pēc vairāku avotu materiāliem un dzīvo liecinieku liecībām)

February 25, 2019 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: