Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

“Maisi vaļā”: Ar okupācijas režīmu sadarboties nedrīkst, jo būs jākaunas

Kad tu lasīji to, kas ziņots par tevi, kāds radās priekšstats par šo ziņojumu satura kvalitāti? Abstrahējoties. Ziņotais atbilda patiesībai, bija baumas?

Viens ziņojums attiecas uz laiku, kad es strādāju par ugunsdzēsēju, – ka esot stāstījis, ka Latvija ir okupēta, par Latvijas vēsturi pirms okupācijas.

Tas atbilda patiesībai. Savukārt muļķīgākais ziņojums, ko esmu lasījis, bija aģenta “Nameja” ziņojums, ka tūlīt tiks izveidota avīze “Diena”, jo viņš šo informāciju bija ieguvis no televīzijas. Īsi sakot, ziņojumu saturs ir dažāds.

Tavas refleksijas par to, kā aģenti šodien komunicē (vai nekomunicē) par savas sadarbības tēmu? Iepriekšējā saruna bija ar filozofi Solveigu Krūmiņu-Koņkovu, kura pateica it kā pašsaprotamu, bet būtisku tēzi – lai kaut ko piedotu, ir jāsaprot, kas ir jāpiedod. Brīžiem liekas, ka paļaujas uz to, ka tēma noklusīs.

Noklusīs jau arī… Bet komunikācija ir dīvaina. Ne tik daudz no pašu aģentu, cik žurnālistu puses, kuri pieņem aģentu teikto. Rezultātā čeka tiek iztēlota par tādu ne pārāk gudru organizāciju, kuru gudrie aģenti ir visādi čakarējuši un apveduši ap stūri.

Visi tie stāsti, ka aģenti vienojušies ar cilvēkiem sev apkārt par to, ko viņi it kā ziņos, – muļķības! Liekulība un sevis attaisnošana.

Televīzijā bija sižets par Dzintru Geku, kura attiesājās, ka neesot aģente. Ko tad viņa esot izdarījusi? Nu neko taču! Esot atnākuši divi zēni no VDK un palūguši kādas jubilejas ierakstus, ko viņa filmējusi. Atdot kādā jubilejā safilmētu nemontētu materiālu – tas esot “nekas”? Ja Dzintra Geka izliekas, ka nesaprot, ko viņa ir atdevusi, tad tas ir nožēlojami.

Kā tev liktos jēdzīgi pētīt šīs tēmas?

Es domāju, ka, iespējams, kļūda bija tā, ka TSDC savulaik nonāca SAB pakļautībā. Manā skatījumā pareizāk būtu bijis, ja VDK dokumenti būtu uzreiz nodoti arhīvā – droši vien daļa slēgtos fondos, vai vēl kā citādi. Ļaut specdienestiem darboties ar šiem dokumentiem, ļaut lemt, ko atklāt un ko neatklāt, nav pareizi.

Un nu ir stāsti par pārvervētiem aģentiem, kuri tādēļ neesot atklājami. Ja mēs savulaik nolēmām, ka bijušie čekisti nedrīkst strādāt Latvijas valsts iekšlietu struktūrās, tad, es pieļauju, to nedrīkstētu darīt arī bijušie aģenti, jo tas slēpj sevī riskus.

Precizēšu jautājumu. Vēsturnieki saka – un tā ir taisnība –, ka viņu resurss neļauj tik ātru izpēti, kā varbūt sabiedrība vēlētos. No otras puses – bez šāda profesionālā filtra savukārt ir risks, cik adekvāti nespeciālisti saprastu izlasīto.

Tas nav jautājums par vēsturniekiem, tas ir politisks jautājums. Un politiskais jautājums ir – kā saprast totalitārās varas mehānismus, lai tas vairs neatkārtotos? Piemēram, ļoti būtiska mācība ir “es palikšu savā vietā, jūs paliekat savās”, vai, pareizāk sakot, lai nekas tāds vairs neatkārtotos.

Savukārt, ja runa ir par argumentu, ka kāds neprofesionālis, izlasot VDK dokumentus bez komentāriem, kaut ko nepareizi sapratīs un sāks, teiksim, rakstīt komentārus internetā par kādu citu, tad gadiem ilgi “Delfu” komentāros mani saukāja par VDK aģentu.

Un man tas kaut kā netraucēja dzīvot. No otras puses, šie komentāri arī apliecina, ka tas neko nemaina – ir zinātnieku komentāri vai nav. Savukārt, ja tiek publicēta aģenta kartīte un pēc tam seko nepatīkami komentāri, tad, atvainojiet, tas ir sods par to, ko šis cilvēks ir darījis.

Ko šis cilvēks ir darījis” – tātad jautājums ir par to, kā jau pats ieminējies, kādas bija sekas ziņošanai. Manis jau piesauktā Solveiga Krūmiņa-Koņkova sarunā teica, ka četrdesmito gadu beigās–piecdesmito gadu sākumā ziņotājs nevarēja neapzināties, ka viņa rīcībai varēja būt ārkārtīgi smagas sekas. Astoņdesmito gadu otrajā puse – varēja iedragāt karjeru, kas vēl?

Nav tik vienkārši. Pēdējais vilnis, kad reāli sēdināja cietumā, bija vēl 1983. gadā. Tai skaitā pārdesmit disidentus no Latvijas.

Arī izsūtīšana no PSRS tomēr ir sods – ar visu ģimeni pamest dzimteni… Un pat karjeras iedragāšana nav tik sīka lieta, kā var likties. Ja mēs šodien sakām, ka mums trūkst talantīgu, kvalificētu cilvēku, tad varbūt viens no iemesliem ir tas – ja runājam par vecāko un vidējo paaudzi –, ka daudzi kaut kādu ziņojumu dēļ profesionāli sevi neīstenoja.

Bet es arī gribu teikt, ka astoņdesmito gadu nogalē aģentu lietas bija dažādas. LNNK pirmajā valdē bija divi VDK aģenti. Bet es esmu redzējis toreizējā VDK priekšnieka Staņislava Zukuļa zīmīti ar aptuveni šādu saturu: “Mums ir divi aģenti. Kāpēc mums nav informācijas?!” Un operatīvais darbinieks atbild, ka aģenti atsakās kontaktēties un sadarboties. Kā jau noprati, es galīgi neattaisnoju aģentus, bet tur bija dažādi gadījumi.

Vienus savervēja ar pīrādziņu, bet citus ar pātagu, un droši vien starp viņiem bija arī cilvēki, kuri jutās nelaimīgi. Cita lieta, ka arī piespiešana nav attaisnojums, jo pretējā gadījumā mēs varam attaisnot jebko.

March 25, 2019 - Posted by | Vēsture

1 Comment »

  1. sazinieties ar Dr. ologhodospellwork@gmail.com, ja es vēlos atgriezt savu bijušo

    Comment by anonymous | October 11, 2019 | Reply


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: