Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Atvērs čekas operatīvās lietas

Viestura Sprūdes raksts LA


Viss raksts: http://www.la.lv/atvers-cekas-operativas-lietas


 Aizvadītā gada beigās vietnē “kgb.arhivi. lv” tika publicētas čekas aģentu uzskaites kartītes. Drīzumā, pēc 1. maija, šajā pašā vietnē varēs iepazīties arī ar citu VDK darbību ilustrējošo dokumentu pirmpublicējumiem.
Aizvadītā gada beigās vietnē “kgb.arhivi. lv” tika publicētas čekas aģentu uzskaites kartītes. Drīzumā, pēc 1. maija, šajā pašā vietnē varēs iepazīties arī ar citu VDK darbību ilustrējošo dokumentu pirmpublicējumiem.

Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) darbinieki šobrīd strādā pie to Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu atlases un digitalizācijas, kam saskaņā ar Saeimas lēmumu, sākot ar šā gada 1. maiju, jākļūst pieejamiem digitālajā lasītavā “kgb.arhivi.lv”. “Sākumā centīsimies, lai uz 1. maiju no katras likumā uzskaitītās dokumentu grupas būtu publicēta vismaz daļa. Pēc tam pakāpeniski liksim klāt,” teic LNA vecākais eksperts Gints Zelmenis.

Kā zināms, iepriekšējā VDK dokumentu publicēšana notika 2018. gada decembra beigās, kad brīvpieejā jau nonāca VDK aģentu kartotēkas (tā sauktie čekas maisi), VDK darbinieku tālruņu grāmata un vēl virkne PSRS VDK normatīvo dokumentu. Tā kā likumā paredzētais publicējamo dokumentu apjoms ir milzīgs, vienā paņēmienā izlikt vietnē “kgb.arhivi.lv” nav iespējams.

Vēsturnieki gan jau agrāk izteikušies, ka vismaz VDK aģentūras reģistrācijas žurnāli, kuru publicēšana gaidāma drīzumā, faktiski bijuši jāpublicē vienā reizē ar aģentu kartītēm. Šādu žurnālu ir 53, un tie aptver laika posmu starp 1953. gada martu un 1987. gada janvāri (jaunākie pēdējos PSRS pastāvēšanas gados tika aizvesti uz Krieviju).

Reģistrācijas žurnālos atzīmēja aģenta segvārdu, personas un darba lietas numuru, taču ne personas vārdu – tas atrodams kartotēkas kartītē. Zelmenis gan atgādina, ka reģistrācijas žurnālos kā VDK aģenti minēti 23 tūkstoši personu, kamēr Latvijas institūciju rīcībā esošajā kartotēkā ir tikai ap 4000 vārdu: “Segvārds ir, bet kas viņš tāds bija, ej nu izzīlē.”

Līdzīgi ir ar publicējamajām VDK operatīvajām lietām – Latvijā tādu atrodas ap 400, taču 22 tūkstošus LPSR VDK operatīvo lietu 80. gadu beigās aizveda uz Krieviju. No vēsturnieku viedokļa čekas operatīvās lietas varētu būt pats interesantākais materiāls. Latvijā palikušās lielākoties attiecas uz 20. gadsimta 70.–80. gadiem, taču ir arī vecākas.

Liels īpatsvars ir tām, kas liecina, kā VDK uzmanījusi padomju laika ēnu ekonomikas darboņus, tā sauktos “vaļutčikus”, “farcovščikus”, kontrabandistus un tamlīdzīgi. Zelmenis spriež, ka vēsturniekus varētu ieinteresēt, piemēram, ģenerāļa Roberta Kļaviņa (1885–1941) lieta.

Kļaviņš pēc Latvijas okupācijas 1940. gada vasarā tika ievēlēts tā saucamajā Tautas Saeimā un 1940. gada decembrī kļuva par 24. teritori­ālā korpusa, tas ir, padomju režīma pārveidotās un sarkanās armijas sastāvā iekļautās bijušās Latvijas armijas komandieri. Tomēr arī ģenerāli 1941. gada rudenī līdz ar citiem Latvijas augsta ranga virsniekiem un diplomātiem nošāva Piemaskavas Komunarkā.

“Padomju specdienesti viņu savervēja 1939. gadā. Tur dokumentos var izsekot, kā PSRS sūtniecība par viņu ievāca ziņas, kā notika vervēšanas tikšanās un sarunas. Lieta nav bieza, taču mehānismu tur varēs redzēt,” stāsta vēsturnieks. Viena no pirmajām tiks publiskota arī vācbaltu jurista un vēsturnieka Dītriha Andreja Lēbera (1923–2004) operatīvā lieta. Lēberu nevervēja, taču čekisti par viņu ļoti interesējās kā par Latvijas cilmes Vācijā pazīstamu juristu, kurš sadarbojās ar latviešu trimdas organizācijām un vairākkārt ieradās PSRS.

Jāatgādina, ka likums prasa, lai internetā publicējamās operatīvās lietas tiktu anonimizētas, tas ir, personas dati, uzvārdi, ja tie attieksies uz trešajām personām, tiks aizklāti. Zelmenis neslēpj, ka šis process arhīvistiem šobrīd prasa daudz laika un pūļu.

Kas attiecas uz VDK un tās priekštečinstitūciju darbinieku lietu un personas dokumentu atklāšanu, tad arhīvs sākumā publicēs visu par šo institūciju priekšsēdētājiem un iekšlietu tautas komisāriem, sākot ar Vikentiju Latkovski 1940. gadā, un viņu vietniekiem. Tās būs 36 personas. Vēlāk apjomu paplašinās līdz daļu priekšnieku līmenim.

Arhīvisti tāpat pošas drīzumā publicēt informāciju par tām personām, kas čekas labā strādāja 20.–30. gadu PSRS, bet pēc 1940. gada vai Otrā pasaules kara beigās tika atsūtītas uz Latviju saimnieciskos vai pārvaldes posteņos. Kā klasisku piemēru Zelmenis min Pēteri Valeskalnu (1899–1987). Ar čekista pagātni viņš ieņēma dažādus amatus Latvijas PSR, bet 60. gados bija Augstākās padomes priekšsēdētājs.

Ļoti ietilpīga grasās būt dokumentu grupa par VDK un tās priekšteču saraksti ar Latvijas kompartijas vadību un LPSR Ministru padomi, jo ziņojumu un pieprasījumu apmaiņa starp šīm iestādēm bija regulāra. Attiecībā uz iznīcinātāju bataljoniem, vispirms tiks publicētas būtiskākās pavēles un bataljonu komandieru dienesta gaitas.

Paredzams, ka vēl pirms 1. maija vietnē “kgb.arhivi.lv” publicēs rezultatīvās daļas 385 tiesas spriedumiem par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Aģentu darba lietu dokumentācijas trūkuma dēļ tiesas absolūtā vairākumā gadījumu nespēja pierādīt, ka attiecīgā persona apzināti sadarbojusies ar VDK. Zelmenis norāda, ka spriedumu formulējums mēdz variēt, bet biežāk lasāms “nav sadarbojies ar VDK”, “nav apzināti sadarbojies ar VDK”, “nav apzināti slepeni sadarbojies” vai “pieradījuma trūkuma dēļ tiesa sadarbības faktu ar VDK nekonstatē”.

Publicējamās dokumentu grupas

Sākot ar 2019. gada 1. maiju, saskaņā ar likumu “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” publicējamas šādas dokumentu grupas:

* LPSR VDK aģentūras personas lietu un darba lietu reģistrācijas žurnāli

* no aģentūras aparāta izslēgto valsts drošības orgānu aģentu un rezidentu darba un arhīva lietas, nenotikušo vervēšanu materiālu reģistrācijas žurnāli

* LPSR VDK operatīvās lietas un operatīvo lietu materiāli, kartotēkas un citi VDK dokumenti

* LPSR VDK un tās priekšteču (Iekšlietu tautas komisariāta, Valsts drošības tautas komisariāta, Valsts drošības ministrijas un Iekšlietu ministrijas) sarakste ar Latvijas Komunistiskās partijas Centrālo komiteju un LPSR Ministru padomi;

* LKP CK nomenklatūrā ietilpstošo VDK un tās priekšteču darbinieku personas lietas un personas dokumenti

* LKP CK nomenklatūrā ietilpstošās ar VDK saistīto Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Latvijas Komunistiskās partijas, PSRS, LPSR valsts un padomju institūciju amatpersonu personas lietas, kā arī Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās komitejas amatpersonu personu lietas

* LPSR VDK un tās priekšteču iznīcinātāju bataljonu darbību atspoguļojošie nozīmīgākie dokumenti

* Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības, Latvijas Komitejas sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas, LPSR Jaunatnes organizāciju komitejas, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienības dokumenti un ar šīm organizācijām saistītās lietas.

LA.lv

 

April 17, 2019 Posted by | Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: