Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Komunistu bende sadiste Dora

“Latvijas Kareivis” Nr.268 (28.11.1925.)


(Iz pretizlūku priekšnieka Ustjinova piezīmēm. Atmiņas attiecas uz to momentu, kad Brīvprātīgo armija atbrīvoja dienvidus no lielinieku jūga).

Pretizlūku pārvaldes izziņā nāca ari komunistu bendes-sievietes Doras lieta. Masu apšaušanu un atsevišķu slepkavošanas gadījumu pa īso komunistu valdīšanas laiku dienvidos un jo sevišķi Odesā bij tūkstošiem. Visspilgtāk šo laikmetu tomēr raksturo „ārprātīgās” (tā tauta bij iesaukuši šo sadisti-bendi) Doras briesmu darbi. Dora dažos mēnešos noslepkavojusi 700 cilvēkus un cietuma sēdēdama izteica nožēlošanu ka tai nav izdevies noslepkavot vel vairāk.

Viņa bij vēl pajauna sieviete, diezgan glīta, bet izvirtība un nežēlība uz viņas sejas uzspiedušas Kaina zīmogu. Baigi bij raudzīties viņas šaurajās, jauni mirdzošas ačeles, kurās spīdēja sagūstīta ļauna zvēra naids.

Viņa atzinās, ka iznicinājusi cilvēku dzīvības tāpēc, ka tie saminuši viņas dzīvi… Pagātnē tai bijis romāns — mīla, ticība, un labas domas. Tagadnei atlikušies tikai naids, ļaunums, izmisums atriebības kāre… Kam? — Visiem, visai cilvēcei. „Es neintresējos par politiku, lieliniekus nicinu, bet eju ar viņiem kopā tāpēc, ka tie man dod brīvību iznīcināt, atriebties cilvēkiem, kurus es ienīstu”, paskaidroja Dora nopratināšanā.

Dora pastāvīgi mitinājusies čekā. Par ārpasauli neinteresējusies. Visu dienu tā nepacietībā staigājusi pa čekas istabām un koridoriem, gaidīdama vakaru. Bieži vien tā veselām dienām vārtījusies gultā, nemazgājusies, neizģērbusies. Viņas vienīgās domas bijušas — apreibināties ar nonāvēto asinīm, skatīties nošauto konvulsīvo raustišanos.

Pievakare tā atdzīvojusies un ķērusies pie tualetes uzkopšanas. Tērpusies dārgās drānās, lietojusi smaržas un beidzot — krietnu porciju kokaina… Tad devusies uz čekistu kopējo vakara mielastu, kurš noticis čekas sētā uz verandās. Bagātīgi klāts galds — dārgi uzkožamie, šampanietis, augļi. Tīri ka kāzu mielasts.

Dora dzērusi daudz, bet nereibusi un arvien vairāk tuvojamies „ekstāzes stāvoklim” . Acis tai kvēlo, līdzīgi oglēm. Nepacietībā dreb lūpas.

Beidzot iedunas automobiļa motors. Ierodas ar ložmetēju lentām apkāries čekists un paziņo, ka viss sagatavots.

Dora ieņem vēl porciju kokaina, ar vienu malku izdzer glāzi šampanieša, tad sasit glāzi un dodas darbā, kas reize ar to viņas sadistiskām tieksmēm dod baudu. Tikai vienu mirkli tā noraugās uz nāvei nolemto un tad steigšus nospiež gaili. Izvirtulei iestājās augstākais baudas moments, kad tā redz nošautā pēdējās konvulsīvās kustības, ož siltās asinis.

Pirmajam upurim seko otrs, trešs, ceturts un tā bez gala, līdz čekas nāvei nolemto pagrabs nav iztukšots.

Līdz ar pēdējo nošauto izzūd ari sadistes bendes uztrukums, un tā apātiski velkas projām.

Doru notiesāja uz nāvi caur pakāršanu. Tūkstoškārt pelnīto sodu tā saņēma aukstasinīgi un pati aplika sev cilpu ap kaklu.

September 20, 2019 Posted by | Vēsture | Leave a comment

Aicina stāstīt par pretošanās kustību Latvijā pēc 1959. gada

Šajās dienās klajā nākusi pretošanās kustības dalībnieka Bruno Javoiša un vēsturnieka Ginta Zelmeņa grāmata “Nacionālā pretošanās kustība Latvijā. No 1959. līdz 1986. gadam”. Iecerēts, ka ar šo aizsāksies plašāka atmiņu vākšana par minēto nacionālās pretestības posmu. Informācijas vākšanas centra lomu uzņēmies Nacionālās apvienības (NA) birojs un NA jauniešu organizācija.

Izdevniecībā “Pētergailis” ar Valsts kultūrkapitāla fonda un NA atbalstu izdotajai 159 lappušu grāmatai ir divas daļas. Pirmā ir Latvijas Nacionālā arhīva vecākā eksperta Ginta Zelmeņa apkopotas, īsās biogrāfiskās ziņas par grāmatas nosaukumā minētajā laika periodā politiski represētajām 216 personām (no tām 185 bija latvieši).

Būtiska te ir informācija, par ko cilvēks ticis notiesāts, kādu sodu saņēmis, kad atbrīvots.

Kā ievadā norāda Zelmenis, šis uzskatījums papildina 1999. gadā izdoto darbu “No NKVD līdz KGB. Politiskās prāvas Latvijā 1940–1986: Noziegumos pret padomju valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs”.

Pirms 20 gadiem izdotajā darbā diemžēl atrodamas arī kļūdas un nepilnības, turklāt ziņas bijušas pārāk lakoniskas.

Informācija savākta no arhīva rīcībā esošajām Latvijas PSR VDK krimināllietām. Grāmatai pievienota Latvijas karte ar norādēm, no kuras apdzīvotas vietas represētais nācis, un atzīmi par nozīmīgākajām pretošanās kustības akcijām. Vēsturnieks atzīst, ka par kritērijiem, pēc kādiem cilvēki būtu iekļaujami pretošanās kustības dalībnieku sarakstā, var debatēt, tajā pašā laikā personas represēšanu politisku iemeslu dēļ nevar automātiski uzskatīt par iemeslu, lai ieskaitītu Latvijas pretošanās kustības dalībniekos.

Piemēram, 1959. gadā tika arestēts kāds pilsonis, kurš visur sūdzējās par PSRS valdošo nabadzību un PSRS Konstitūciju kā fikciju, taču tajā pašā laikā Rīgu sauca par “fašistisku” pilsētu un uzskatīja, ka Latvijā tiekot apspiesti krievi. Šīs grāmatas gadījumā viens no pamatkritērijiem ir, lai pretošanās akcija būtu bijusi apzināta, plānota.

Piemēram, Latvijas karogu izgatavošana un izkāršana, skrejlapiņu izgatavošana un izplatīšana.

1959. gada kā atskaites punkta izvēli noteicis apstāklis, ka šajā gadā Latvijas PSR sākās nacionālkomunistu atstādināšana no amatiem, savukārt ar 1986. gadu apraujas Latvijas Valsts arhīvā glabāto VDK krimināllietu fonds.

Grāmatas otro daļu veido pazīstamā pretošanās kustības dalībnieka Bruno Javoiša atmiņas. Jāatgādina, ka Javoišs 1963. gada 5. decembrī radiotorņa mastā pie Rīgas pilsētas kanāla pacēla Latvijas karogu, tika par to tiesāts pēc panta par “pretpadomju aģitāciju” un Mordovijas lēģeros pavadījis septiņus gadus. Pēc atbrīvošanas viņam tika liegts atgriezties Latvijā, tādēļ par varoņa otro dzimteni kļuva Igaunija.

Par daudziem grāmatā minētajiem cilvēkiem ir zināms ļoti maz. Tāpat saraksts nebūt nav uzskatāms par galīgu, jo “politiskos noziegumus” pret PSRS izmeklēja arī Latvijas PSR Prokuratūra, un šie gadījumi pagaidām palikuši ārpusē.

Nav izpētīts un aptverts arī citu padomju iestāžu dokumentu apjoms, kurā tāpat atrodamas ziņas par politiskajām represijām.

Zelmenis grāmatā uzsver: “Pretošanās kustība, politiskās represijas, šiem cilvēkiem piespriestie sodi un aģentūras vervēšana no viņu vidus ir jāturpina pētīt, lai būtu iespējams iekļaut šajā sarakstā to cilvēku vārdus, kuru trūkst, kā arī lai papildinātu un precizētu esošo informāciju.” Ideālā variantā nākotnē būtu nepieciešama politiski represēto un pretošanās kustības dalībnieku biogrāfiska vārdnīca.

Palīdzēt vākt ziņas par nacionālās pretošanās kustību un tās dalībniekiem laikā no 1959. līdz 1986. gadam uzņēmusies NA Jauniešu nodaļa. Atmiņu stāstus, fotoattēlus, jaunus faktus un informāciju no visiem Latvijas novadiem lūdz sūtīt projekta koordinatoram Kristapam Gulbim tālr. 29151295, e-pasts: kgulbislv@gmail.com, adrese: Nacionālās apvienības birojs, Torņa iela 4-1b, Rīga, LV–1050.

“Pie mums droši var vērsties ar šo grāmatu vai karti papildinošu informāciju, ar represēto cilvēku dzīvesstāstiem, kas nav atrodami arhīvos, ar papildu ziņām par viņu krimināllietām. Esam gatavi arī aizbraukt pie cilvēkiem un viņus uzklausīt, ja tiem ir kas stāstāms,” teic Kristaps Gulbis.

LA.lv

September 19, 2019 Posted by | Vēsture | 1 Comment

Konference “Pēckara bruņotā pretošanās Baltijas valstīs un Polijā: Cīņa par brīvību”

https://www.facebook.com/events/2827897913921967/?notif_t=event_friend_going&notif_id=1568705606452893


19. septembrī Latvijas universitātes Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19 notiks starptautiska konference “Pēckara bruņotā pretošanās Baltijas valstīs un Polijā: Cīņa par brīvību”.

Konferenci rīko Latvijas Okupācijas muzejs, Polijas vēstniecība Latvijā, Igaunijas vēstniecība Latvijā, Lietuvas vēstniecība Latvijā, LU Latvijas vēstures institūts un valsts pētījumu programma “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”.

PROGRAMMA

9.30 Reģistrācija
10.00 Konferences atklāšana
Valters Nollendorfs, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis
Monika Mihališina (Monika Michaliszyn), Polijas vēstniece Latvijā
Arti Hilpus (Arti Hilpus), Igaunijas vēstnieks Latvijā
Artūrs Žurausks (Artūras Žurauskas), Lietuvas vēstnieks Latvijā
Guntis Zemītis, LU Latvijas vēstures institūta direktors

Pirmā sesija
Moderators: Dāvis Pumpuriņš, Valmieras muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs

10.30 “Polija meklē varoņus”
Kristofs Švagžiks (Krzysztof Szwagrzyk), Polijas Nacionālā piemiņas institūta priekšsēdētāja vietnieks un ekshumāciju eksperts.

11.20 “Polija meklē varoņus” (“Polska szuka bohaterów”),
Aleksandra Golebievska (Aleksander Gołębiewski) dokumentālā filma poļu valodā ar angļu subtitriem, 19 min.

11.45 Kafijas pauze

12.15 “Bruņotā pretošanās padomju varai Lietuvā 1944 – 1953”
Ramona Staveckaitė-Notari, Lietuvas Genocīda un pretošanās pētījumu centra
Vēstures pētījumu programmu vadītāja.

13.00 “Dod dzimtenei, kas tev jādod”
Alga Kuzmicka (Algis Kuzmickas) dokumentālā filma, lietuviski ar angļu subtitriem, 32 min.

13.30 Pusdienu pārtraukums

Otrā sesija
Moderators: Dāvis Pumpuriņš, Valmieras muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs
14.30 “Igauņu bruņotā pretestība: Bruņotā pretošanās apvienība kā piemēs1946–1949″
Martins Andrellers (Martin Andreller), Igaunijas Vēsturiskās atmiņas institūta pētnieks kurators.
15.10 “Karš pēc kara” (“Sõda pärast sõda”)
Pētera Simma (Peeter Simm) dokumentālā filma, igauņu un krievu valodā ar angļu subtitriem, 52 min.

16.00 Kafijas pauze

16.30 “Bruņotā pretestība Latvijā 1944–1957″
Zigmārs Turčinskis, Latvijas vēstures institūta pētnieks
17.00 Raita Valtera dokumentālās filmas “Nesalauztie” fragments
17.30 Konferences kopsavilkums, diskusija
Konferences valoda – latviešu un angļu, būs nodrošināts sinhronais tulkojums.

///

International Conference
“Postwar Armed Resistance in the Baltic States and Poland:
Fight for Freedom”

Programme
9.30 Registration
10.00 Opening of the conference
Valters Nollendorfs, Chairman of the Executive Board, Occupation Museum Association of Latvia.
HE Monika Michaliszyn, Ambassador of the Republic of Poland in Latvia.
HE Arturas Žurauskas, Ambassador of the Republic of Lithuania in Latvia.
HE Arti Hilpus, Ambassador of the Republic of Estonia in Latvia.
Guntis Zemītis, Director of the Institute of Latvian History at the University of Latvia.

First session
Moderator: Dāvis Pumpuriņš, Valmiera Museum, Museum of the Occupation of Latvia

10.30 Krzysztof Szwagrzyk, “Poland is looking for Heroes”
Krzysztof Szwagrzyk is Deputy President of the Institute of National Remembrance, expert on exhumations

11.20 Documentary film: “Poland is Looking for Heroes” (“Polska szuka bohaterów”) by Aleksander Gołębiewski, 19 minutes, Polish with English subtitles
11.45 Coffee break
12.15 Ramona Staveckaitė-Notari, “Armed Anti-Soviet Resistance in Lithuania in 1944– 1953”
Ramona Staveckaitė-Notari is Head of Historical Research Programmes, Genocide and Resistance Research Center of Lithuania
13.00 Documentary film: “Give the Homeland what you have to” (“Atiduok Tėvynei ką
privalai”) by Algis Kuzmickas, 32 minutes, Lithuanian with English subtitles

13.30 Lunch break

Second session
Moderator: Dāvis Pumpuriņš, Valmiera Museum, Museum of the Occupation of Latvia
14.30 Martin Andreller, “Estonian armed resistance: Example of the Union of Armed Resistance 1946–1949”
Martin Andreller is Researcher-curator at the Estonian Institute of Historical Memory.
15.10 Documentary film: “The War after War” (2002) (“Sõda pärast sõda”) by Peeter Simm, 52 minutes
16.00 Coffee break

16.30 Zigmars Turčinskis, “Armed Resistance in Latvia 1944–1957” Zigmars Turčinskis is researcher at the Institute of Latvian History
17.00 Documentary film: “Unbroken Spirit”(2005) (“Nesalauztie”) by Raits Valters, Fragment, Latvian with English subtitles

17.30 CONCLUDING REMARKS
Valters Nollendorfs

Conference languages Latvian and English with simultaneous translation

September 17, 2019 Posted by | Vēsture | 1 Comment

   

%d bloggers like this: