Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Nacionālie partizāni. Blūma – Pārupa grupu aktivitātes

plavinas.simplesite.com
http://plavinas.simplesite.com/446749867?fbclid=IwAR2L80XQl4fALpy60SF8iT5gAnkK-QR5-5h1Ya7iLBm6bYto5D1ztDRviGc
Pļaviņas “Laime Saimē”

1945.gada pavasaris – Krustpils un Zīlānu staciju dzelzceļnieki dzirdēja baumas par iespējamo nosūtīšanu uz Krieviju atjaunot tur dzelzceļa satiksmi. 

1945. gada 12. jūnija vakars – Jānis Siliņš visus sapulcināja pie meža Namiķos. Savācās Ēvalds Asaris, Jānis Siliņš no Krustpils Namiķiem, Alfrēds (?) Zieds no Krustpils Catlakšiem (dzimis 1927. gadā), Pēteris Lazdēns no Krustpils Namiķiem, Arvīds Priednieks no Krustpils Namiķiem, Roberts Upīts (?) no Krustpils Zīlāniem, Jānis Ļovāns no Vīpes, Ēvalds Vēveris no Vīpes, Grantiņš Pēteris no Vīpes, R.Krauze no Krustpils dzelzceļa stacijas. Vēl divi bija no Trepes, pievienojas Doļickis. Siliņš un Lazdēns atnesa ieročus – rokas ložmetēju un sešas šautenes. Grupa apbruņojās un devās uz Vilku purvu.

1945. gada 23. – 24. jūnijs – Siliņš un Lazdēns devās uz mājām pēc produktiem. Ceļā sastapa citu grupu: Rihardu Stulpiņu un Oskaru Dedeli no Krustpils Stulpiņiem, Albertu Ķikauku no Krustpils Zīlānu dzelzceļa stacijas (iesauka Partinišs), Paulu Spuldi no Zīlāniem (mašīnists ar iesauku Mārtiņš), Ēriku Bērziņu no Zīlāniem (strādāja Krustpils dzelzceļa stacijā lokomotīvju depo par dežurantu), Kārli Blūmu, bijušo Latvijas armijas virsleitnantu (iesauka Misters). Abas grupas apvienojās. 

Ap 1945. gada 27. jūniju – Grupai pievienojās Eduards Slīps no Vīpes Dreimaņiem. Blūma grupā 1945. gada tad bija 14 cilvēku. Bruņojums – rokas ložmetējs, divi krievu un viens vācu automāts, četras krievu un četras vācu šautenes, sešas granātas, viena TT, viena Walter un viena Parabellum pistole. Blūms ieviesa militāru disciplīnu, apsprieda jautājumu par lielākas grupas izveidošanu.

1945. gada jūlija beigas – Rihards Pārups slepeni pārrodas no leģiona Kaķīšos.

1945. gada augusta sākums – Spuldis ierosināja šķelšanos. No grupas ar viņu aizgāja Ē.Bērziņš, Krauze, Zieds, Upītis, Priednieks, Lazdēns un Siliņš, kuri sāka darboties patstāvīgi. Daži slēpušies grupās pa divi trīs. Daži devās uz mājām un legalizējās.

1945. gada augusta vidus – Blūms uz apmetni atveda brāļus Počkeniekus no Vīpes Kūrāniem, Pēteri Kalniņu, Voldemāru Krūmiņu no Vīpes Plošiem, Pēteri Krūmiņu no Vīpes Kūrāniem, Edgaru Valontu no Vīpes Mežāres stacijas, Spodi no Līvānu pagasta, Puškobronu no Līvānu pagasta, Melānu no Rudzātu pagasta. Grupa slēpās turpat Vilku purvā jau 16 dalībnieku sastāvā.

1945. gada augusta beigas – Blūmu LTS(p)A vadība pārcēla uz štābu pie Jersikas. Viņa vietu ieņēma Pēteris Kalniņš no Vīpes Lukstukroga.

1945. gada septembris – Blūms uzturēja sakarus ar grupu no Līvānu pagasta, kas reizēm viesojās Vilku purvā. Tie bija – Vasaraudzis, Turkopols, Valants un citi.

1945. gada septembris – Rudzātu pagastā notika sapulce, kur no Vilku purva grupas bija Blūms, Ķikauka un Alberts Počkinieks. Piedalījās ap 100 dalībnieku.

1945. gada septembra beigas – Asars, Ķikauka un Rihards Stulpiņš ar grupas vadītāja atļauju devās uz Purniņiem pie paziņas Alberta Avotiņa

1945. gada oktobris – Ķemmēšanas laikā Vilku purva grupa iznīcināta. Slīps Eduards un Priedītis tika nogalināti. Pārējie aizbēga, daļa legalizējās.

1945. gada 13. oktobris – Uzbrukums Brīvzemnieku ciema padomei, kur notika aktīvistu sanāksme. Pieejot pie ēkas, Pārups iemeta pa logu divas granātas. Uzbrukumā nogalināja Aiviekstes pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāju Spārnieku un smagi ievainoja Jēkabpils apriņķa komjaunatnes apriņķa komitejas 2. sekretāru Makarovu.

1945. gada 25. oktobris -Pārups, Ķikauka un Stulpiņš aizdomās par sadarbību ar ar IeTK 1 aizturēja 24 – 25 gadus veco Alīdu Grāvīti no Salassmaniem, kuru pēc nopratināšanas Pārups nošāva un apglabāja ierakumos netālu no Kaķīšiem.

1945. gada oktobra beigās – Četru dienu laikā mežā divus kilometrus no Kaķīšiem uzbūvēja bunkuru ziemošanai. Nosūtīja Rasmu Riciku kā sakarnieci pie Blūma. Pēc citiem datiem, būve notika oktobra sākumā.

1945. gada novembris – Sanāksme Riharda Stulpiņa mātes Almas Stulpiņas mājās Stulpiņos. Bez pārupiešiem 4. novembrī ieradās vēl pieci – vienam no viņiem bija pseidonīms “Rusiņš”, vēl divi – Blūma štāba pārstāvji, citi divi – Oskars Dedenis un Doļickis (agrāk strādāja par apgaitnieku Krustpils dzelzceļa stacijā). 6. novembrī ieradās Blūms. Vēl piedalījās Rasma Riciks, Velta Garais, Maiga Stulpiņa (Riharda Stulpiņa māsa) un Alvīne Stulpiņa (55 gadi) ̶ Blūma tante un Riharda Stulpiņa māte. Vēl bija kāds Arnolds, kas bija ieradies no Kurzemes katla un nebija stājies uzskaitē. Pēc sapulces Pārups piedāvāja uzbrukt Krustpils IeTK vietējai nodaļai, ko pārējie neatbalstīja iekrišanas riska dēļ.

1945. gada 9. – 10. novembris – Tikšanās ar Pārupa paziņu Irmu Upīti Leitānos, kur Pārups lūdza savest kopā ar grupām Medņu pagastā. Irma solīja pārupiešiem palīdzēt, jo esot viena grupa, kur uzticami cilvēki.

Ap 1945. gada 13. novembri – Pārups (pēc viņa priekšlikuma) un Ķikauka izveda no mājas un nošāva Ģībieti no Krustpils pagasta Krogu salas. Asars ar ar Stulpiņu stāvēja sardzē.

1945. gada 13. (vai 11.?) novembris – Apmainoties ar parolēm, iepazinās ar Alfredu Auziņu un Elmāru Kalniņu no Ezēniem. Pēc tikšanās devās uz Ezēniem pie Auziņa tēva – Pētera Auziņa.

1945. gada 17. – 18. (vai 12.) novembrī – Grupa mēģina atkārtotu uzbrukumu Medņu ciema padomei pēc iepriekš izstrādātā plāna. Kā “ēsmu” izmantoja kādu Cauni. Plāns nenostrādāja, tāpēc pagasta izpildkomiteju tikai apšaudītja, iemeta granātas, bet tās nesprāga. Tad uzbruka Medņu veikalam.

1945. gada novembra beigās – Pie Ezēniem uzbūvēja vēl vienu bunkuru. 1945. gada 3. decembris – Mēģinājums nogalināt Krustpils pagasta pilnvaroto Jāni Kalniņu no Rusuļiem.

1945. gada 5. decembris – Pārups un Ķiķauka 19:00 ar sakarnieces Rasmas Riciks (Zīlānu ciema padomes sekretāres) palīdzību uzbruka Zīlānu ciema padomei, kur tobrīd strādāja Jēkabpils apriņķa komisariāta iesaukšanas komisija. Nogalināja Zīlānu ciema padomes priekšsēdētāju Nilu Lozovski, komisijas locekļus ̶ apriņķa kara komisariāta 1. daļas priekšnieku vecāko leitnantu Nikolaju Daujenko, Pēteri Lejnieku no Zīlāniem, apriņķa kara komisariāta darbinieku Aleksandru Balodi un iznīcinātāju bataljona kaujinieku Jāni Ciniņu.

1945. gada 10. – 12 decembris – sešatā uzbruka Aiviekstes izpildkomitejai. Plāns bija iemest ēkā 2 – 3 granātas, pēc tam tur ielauzties un nošaut visus darbiniekus un iznīcinātājus, kas būs palikuši dzīvi. Taču tas neizdevās. Pie ēkas Pārups lika Asaram ar šautenes laidi izsist logu, ko viņš izdarīja. Tad Pārups un Ķikauka iemeta tur divas granātas, viena nesprāga. Pēc otras granātas sprādziena iznīcinātāji atklāja pret mežabrāļiem uguni no logiem. Ķiķauku viegli ievainoja kājā, mežabrāļi atkāpās no Aiviekstes izpildkomitejas. Stulpiņš kā grupas sanitārs Ķiķauku nogādāja bunkurā. Pārējie uzbruka Aiviekstes kooperatīva veikalam. Nogalināja padomes priekšsēdētāju, sekretāru un iznīcinātājus.

1945. gada 20. – 21. decembris – Pārupieši četratā uzbruka Medņu veikalam. Pa ceļam Pārups un Auziņš iegāja Rusuļos, kur apšaudīja iznīcinātāja Jāņa Kalniņa māju. 1945. gada Ziemassvētki – Stulpiņš, Pārups, Auziņš un Kalniņš svinēja Krustpils pagasta “Staģos” pie atbalstītāja Eglīša ģimenes. Ķikauka ievainojuma dēļ palika bunkurā. Pie Eglīšiem vēl bija Rasma Riciks, Velta Garais, Līvija Ozols, Eglīša māte.

1946. gada 1. janvāris – Jauno gadu mežabrāļi sagaidīja Alberta Avotiņa mājā Purniņos kopā ar Martu Avotiņu. Vēl tur bija Rasma Riciks, Velta Garais, Elvīra Kurziniks. Divos naktī pievienojās arī Gostiņu skolas skolotāja Vera Irbīte un astoņpadsmitgadīgā Velta Grīnfelde. Vera Irbīte un Pārups kaut ko esot pārsprieduši. Irbīte ar Pārupu bija saistīti sakarā ar Krustpils iznīcinātāju vada kaujinieku Nikolaju Dovičenko. Pārups Irbītei uzdeva drukāt uz vaskadrānas lapiņas, kuras mežabrāļi pavairoja, jo viņiem bija rotators. Pārupa sieva grupai ziņoja, ka kāds Ziķers – Zītars , kas dzīvo pie Madonas dzelzceļa, teicis, ka Kalsnavas grupa grib sazināties ar Pārupa grupu.

1946. gada 2. janvāris – Pārups, Stulpiņš, Auziņš un Kalniņš tikās ar Kalsnavas grupu.

1946. gada 5. – 6. janvāris – Pārupa sieva atveda no Kalsnavas grupas Pēteri Lāci (Maršals) un Pēteri Lazdānu (Jaunais) no Aiviekstes pagasta. Kopīgi izstrādāja plānu uzbrukumam Gostiņu pilsētas izpildkomitejai un citām pilsētas iestādēm.

1946. gada 6. janvāris – Astoņi mežabrāļi ar tumsas iestāšanos devās uz Aiviekstes pagastu, kur tikās ar Kalsnavas grupu. Ap 1000 vakarā mežabrāļi uz dzelzceļa netālu no Gostiņiem tikās ar vēl septiņiem kaujiniekiem, no kuriem 2 bija no Kalsnavas grupas: Jānis Līcis (Jefreitors), otrs – Vecais, četri Pļaviņu lauksaimniecības skolas audzēkņi, no kuriem divi ar pistolēm, bet divi bija neapbruņoti. Septītais bija Zīters, bruņots ar rokas ložmetēju. Pēc tam uzbruka Gostiņu izpildkomitejai, telegrāfam, un apšaudīja vairāku pilsētas padomju un partijas darbinieku dzīvokļus.

1946. gada 9. janvāris – Desmit mežabrāļi devās uz Medņiem, lai uzbruktu izpildkomitejai, pa ceļam iegriezās pie Bimšteina, lai iepazītos ar situāciju. Tad mežabrāļi devās uz izpildkomiteju. 200 metrus no tās atstāja pajūgu slēpnī, ko apsargāja Vecais. Asars paņēma tola kasti un visi devās pie izpildkomitejas ēkas. Tad Pārups pavēlēja Stulpiņam un Lazdiņam 100 metrus no ēkas Krustpils virzienā novietot ložmetēju ar uzdevumu, ja tuvosies iznīcinātāju papildspēki, apšaudīt tos no ložmetēja. Pārējie septiņi devās pie izpildkomitejas, kas izdevās, iznīcinātājiem neko nemanot. Apstājušies pie šķūņa, Pārups un Lācis piegāja pie izpildkomitejas durvīm, iemeta pa logu granātu istabā, kur pēc Auziņa tēva norādes bija iznīcinātāji. Tiklīdz granāta uzsprāga, Auziņš paņēma tola kasti, pienesa to pie loga, kur to bija paredzēts iemest. Kad tola kaste bija pie loga, Pārups aizdedza bikforda auklu, bet Auziņš iemeta to ēkā pa logu. Paši mežabrāļi aizbēga 200 – 300 metrus pa ceļu Sāvienas virzienā, tad apstājās un gaidīja sprādzienu. Pēc tam uzbruka un nodedzināja Medņu veikalu.

1946. gada 10. janvāris – Rasma Riciks Pārupa grupai pirka baterijas radioaparātam.

1946. gada janvāris – Iznīcinātāji nesekmīgi ķemmē Kaķīšu mežu.

1946. gada 17. – 18. janvāris – Grupai pievienojas atbalstītājs Avotiņš no Purniņiem.

1946. gada 18. janvāris – Arestēta Rasma Riciks. 1946. gada 21. janvāris – Iznīcinātāju uzbrukums Kaķīšu bunkuram. Mežabrāļi spēj izlauzties no aplenkuma, Pārupu ievaino.

Līdz 1945. gada 30. janvārim – Mežabrāļi slēpjas pie Bērziņa Kauperniekos, tad devās uz Ezēnu bunkuru. Pārupam sniedza medicīnisko palīdzību. Starp mediķiem minēti Ogriņš no Sāvienas, Melnbārde no Madonas un Audrings (Ogriņš?) no Medņiem. Grupa pārcēlās uz Kalsnavu, kur slēpās līdz 1946. gada maijam.

1946. gada 9. februāris – Čekas aģenta Jāņa Klimkāna specgrupa ieguva Pārupa sakarnieka uzticību.

1946. gada 25. februāris – Saikavas pagasta Dambīšos čekistu operācijas laikā nogalina Kārli Blūmu.

1946. gada 6. maijs – Nogalina iznīcinātāju Kalniņu no Rusuļiem. Iznīcinātājiem Zemīšiem no Medņiem pārupieši atņēma ieročus – vienu automātu, divas šautenes un ap 220 patronu

1946. gada 14. – 15. maijs – Pārups, Ēriks Jukna, Alberts Ķikauka, Elmārs Kalniņš, Pēteris Lācis, Knauers, Pēteris Lazdiņš, Ēriks Konvals devās uz Aiviekstes pagastu un nošāva Aiviekstes pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāju Šteinbergu un vēl četrus padomju darbiniekus (no 9 cilvēku sastāva). Pēc uzbrukuma Aiviekstes ciema padomei nācās pie dzelzceļa atsist sarkanarmiešu uzbrukumu, nogalinot suni ar pavadoni. Tad grupa atkāpās mežā. Kalsnavas bunkurā Pārupa grupa palika līdz maija beigām.

1946. gada 20. maijs – Pārups, Auziņš, Ķikauka, Asars, Lazdāns, Konvals, Juhna, Vecais un viens no Lāčiem uzbruka veikalam un iznīcinātāju dzīvokļiem Vietalvā. Atņēma divas šautenes un automātu. Uzbrucēju grupa.

1946. gada 21. maijs – Uzbrukumā Vietalvas pagasta namam piedalījās Pārups, Auziņš, Asars, Lazdāns, Konvals, Juhna, Lāči.

1946. gada maija beigas – Pārupa grupa devās uz Ezēnu bunkuru, kur apvienojas ar Šmita grupu no Medņu pagasta Melderēm.

1946. gada 12. (15.?) jūnijs – Uzbrukumā Mētrienas pagastā sagrāva izpildkomiteju, klubu un sakaru mezglu. Nogalināja pilnvaroto Aleksandru Šipunovu un iznīcinātāju bataljona komandieri Mētrienas pagastā Andreju Kaufeldu, ievainoja Iekšlietu ministrijas kaujiniekus Ivanu Kļepcovu, Jāzepu Kucki, Andreju Utinānu un Madonas Iekšlietu ministrijas rajona nodaļas šoferi. Sagūstīto vidū bija kultūras nama vadītāja Jemeļjanova un Valdis Kaufelds, aplaupīja iznīcinātāju Vītolu, kam atņēma šauteni un pārtiku. Atņēma patronas un pārtiku vēl vienam iznīcinātājam. Pēc kāda laika sākās kauja ar septiņiem iznīcinātājiem, kur vairākus no viņiem ievainoja.

1946. gada 18. jūnijs – Pārups iecerēja veikt vairākus vērienīgus uzbrukumus, lai radītu lielāku prestižu mežabrāļu darbībai. Tādēļ grupu sadalīja. Akcijām Krustpils un Medņu pagastos izdalīja jaunu grupu adjutanta Auziņa vadībā.

1946. gada 20. – 21. jūnijs – Pārupa grupas 14 kaujinieki devās uz Madonas apriņķi, lai veiktu tur uzbrukumus.

1946. gada 21. jūnijs – Uzbrukums Kalsnavas veikalam un aptiekai.

1946. gada 1. – 2. jūlijs – Plānoja uzbrukumu Vesetnieku pagasta izpildkomitejai. Pārupiešus iznīcināja Nogalināja: Rihardu Pārupu, Rihardu Stulpiņu, Albertu Avotiņu, Pēteri Lāci, Jāni Lāci, Āboliņu Zigfrīdu Bimšteinu, Ēriku Juknu, Teodoru Šmitu un Uldi Šmitu. Aizbēga pieci: Nikolajs Ošiņš, Knauers Alberts Ķikauka (ievainots abās kājās), Ēriks Konvals (ievainots labajā rokā ar 3 lodēm un labajā krūšu pusē), Pēteris Lazdāns, ievainots kājā. Pie Ķikaukas, Konvala un Lazdāna pievienojās Rūrāns un Jānis Gulbis, slēpjoties Aiviekstes pagastā. Ošiņš, “Vecais” un Jānis Šmits slēpās Sāvienas pagastā. Sagraujot Pārupa grupu čekisti ieguva: trīs rokas ložmetējus, četrus automātus, deviņas dažādas šautenes, 27 rokas granātas un virs 8 tūkstoši dažādu patronu. Pārupa grupu naktī uz 2. jūliju ielenca kādā šķūnī Vietalvas pagastā. Pieciem mežabrāļiem esot izdevies izrauties no aplenkuma, pārējie esot kaujā krituši.

November 4, 2020 - Posted by | Vēsture

No comments yet.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: