Noziegumi pret cilvēci

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

ANO mudina Latvijā atjaunot divvalodību

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja savos noslēguma secinājumos par Latvijas attīstību desmit gadu periodā ieteikusi atjaunot valsts izglītībā divvalodību. Tas ir skandāls. Starptautiski autoritatīvā organizācija nav pamanījusi, ka Latvijas valsts ir bijusi okupēta un krievu valodu kā valdošo ieviesa padomju okupācijas režīms, nevis vietējās etniskās minoritātes.

31.03.2021.IMANTS VĪKSNE https://neatkariga.nra.lv/izpete/343415-ano-mudina-latvija-atjaunot-divvalodibu?utm_source=newsletter&utm_medium=email&utm_campaign=neatkarigaSodien

Par Latviju neko nezinām. Bet zinām, kas jums jādara. Jūsu ANO ©Publicitātes foto

Okupanti atnāca un kopā ar pamatnāciju arī minoritātes izsūtīja uz Sibīriju, bet valstī ieviesa divvalodību. Turklāt tādu, kurā krievu valoda ir dominējošā, un šāda kārtība tika ieviesta skolās. Krievi mācījās atsevišķi, un tāpēc šobrīd Latvijā 10% iedzīvotāju atsakās no Latvijas valsts pilsonības. Viņi bauda Latvijas labumus, taču atsakās runāt latviešu valodā, atsakās dziedāt Latvijas himnu un atsakās latviešus respektēt kā Latvijas valsts pamatnāciju.

Ženēvā cieņā komunistu gaudas

Ceļā uz sabiedrības integrāciju nozīmīgs lēmums bija pāreja uz vispārējo izglītību valsts valodā. Arī krievu bērniem ir tiesības apgūt dzīvei nepieciešamās zināšanas valsts valodā. Taču tādi Kremļa ietekmes aģenti kā eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka un viņas sabiedrotie turpina cīņu pret Latvijas sabiedrības interesēm, izplata kaitniecisku un melīgu informāciju par Latviju dažādās starptautiskās organizācijās, un ANO komitejas pieņemtais paziņojums ir tam apliecinājums. Sūdzības par krievu diskrimināciju Latvijā iesniegušas trīs organizācijas vai interešu kopas ar šādiem nosaukumiem: “МФПЧ Латвийский комитет по правам человека”, “Межрегиональное общественное движение “За демократию и права человека”” un “Информационная группа по преступлениям против личности” .

Un tagad cilvēki, kam nav ne jausmas par Latvijas vēsturisko realitāti, dod padomus, kas Latvijas valstij kā organizācijas dalībvalstij ir jārespektē. Komitejas ziņojums nav tieši saistošs, bet par rekomendāciju ieviešanu nāksies atskaitīties, bet par neieviešanu – taisnoties. Turklāt starptautisko līgumu organizāciju ziņojumi tiek izmantoti iekšpolitiski, un to dara ne tikai Tatjanas Ždanokas vai Nila Ušakova pārstāvētais radikālais prokremlistu spārns, bet arī jaunkomunisti – “Progresīvie”, un viņu politiskie sabiedrotie.

Biedrenes Ždanoka un Levrence

Sociālajos tīklos viena no ietekmīgākajām “Progresīvo” biedrenēm Selma Teodora Levrence nesen izplatīja paziņojumu, ka neizprot, kādēļ krievu jauniešiem darba tirgū tiek pieprasītas latviešu valodas zināšanas. Ka tā ir diskriminācija. Vēlāk tvītu izdzēsa, jo “pārāk asi formulējusi”. Precīzāk gan būtu teikt – priekšlaicīgi izpļāpājusi partijas programmu. Jāatgādina, ka līdz šim Selma Teodora Levrence bija atbildīga par “Progresīvo” jaunatnes kustību, kā arī homoseksuāļu piesaisti partijas elektorātam. Taču tagad atklājies, ka viņa nodarbojas arī ar krievu auditorijas piesaisti, konkurējot vai gluži otrādi – sadarbojoties ar Kremļa ietekmes aģenti Tatjanu Ždanoku.

Un abu pārstāvētais viedoklis, šķiet, Ženēvā ir sadzirdēts labāk, nekā Latvijas valdības skaidrojums par 50 gadu okupāciju un tās sekām.

Kā vēsta Ārlietu ministrija, Latvija ziņojumu par ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām izpildi Latvijā 2008.-2017. gadā iesniedza 2019. gada aprīlī. Ziņojuma izskatīšana norisinājās 2021. gada 23.-25. februārī, savukārt 2021. gada 8. martā Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja publicēja savus noslēguma secinājumus par Latvijas ziņojumu.

Pilns rekomendāciju teksts latviešu valodā tiks publicēts aprīlī, kad būs pabeigts darbs pie oficiālā tulkojuma. Taču valdība ir ieguldījusi pusotru miljonu eiro tulkošanas rīka hugo.lv izveidē. Tas sniedz gana pietuvinātu nojausmu, par ko ir runa dokumentā.

Esot jāpārskata izglītības politika

Lūk, ko Latvijai rekomendē Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja:

“Mazākumtautību valodas.

Ņemot vērā dalībvalstu delegācijas sniegto informāciju par atbalstu mazākumtautību un to valodu mācīšanai, Komiteja pauž bažas par to, ka pašreizējā valsts valodas politika var radīt diskriminējošu ietekmi uz mazākumtautībām, izmantojot viņu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, jo īpaši izglītības, nodarbinātības un pakalpojumu pieejamības jomā. Komiteja norāda uz Valsts puses delegācijas sniegtajiem paskaidrojumiem, ka pati izglītības reforma nav diskriminējoša. Komiteja tomēr joprojām pauž bažas, ka nesenie grozījumi Izglītības likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr. 716 no 2018. gada 21. novembra ir ar diskriminējošu ietekmi uz minoritāšu grupām, un tie rada nepamatotus ierobežojumus izglītošanai mazākumtautību valodās un mazākumtautību valodu mācīšanai pirmskolā un pamatskolās gan valsts, gan privātskolās.

Komiteja iesaka valstij veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās valodu politika un likumi nerada tiešu vai netiešu minoritāšu grupām piederošu personu diskrimināciju, saistītu ar viņu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesībām, un ka tie nekavē šo personu spēju atrast darbu publiskajā un privātajā sektorā.

Tāpat Valsts pusei tiek rekomendēts apsvērt iespēju pārskatīt savu valodas politiku un likumus izglītībā, lai veicinātu mazākumtautību valodu mācīšanu un mācīšanu mazākumtautību valodās un nodrošinātu, ka likumi negatīvi neietekmē mazākumtautību grupām piederošo bērnu izglītojošo sniegumu.”

Īsumā – Latvijas izglītībā jāatjauno divvalodība.

Rekomendācija ar pavēles spēku

Atkarībā no tā, vai pieņemtie lēmumi labvēlīgi vai nelabvēlīgi, Apvienoto Nāciju Organizāciju mēdz dēvēt par ietekmīgu vai gluži otrādi – nespējīgu organizāciju. Šai gadījumā pieņemtais dokuments ir Latvijas interesēm kaitīgs, un to būtu lietderīgi ignorēt vai pasludināt par izpratnes trūkuma izraisītu kļūdu.

Neatkarīgā vaicāja Ārlietu ministrijai, cik lielā mērā saistošs ir šādas ANO struktūrvienības paziņojums Latvijas Republikai. Atbilde nav iepriecinoša – raksturs rekomendējošs, taču ignorēt nedrīkst:

“Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas noslēguma secinājumi ir ar rekomendējošu raksturu, tomēr šīs rekomendācijas tiek ņemtas vērā, izstrādājot normatīvo regulējumu un tiesību politikas plānošanas dokumentus. Tā, piemēram, uz saistībām, kas Latvijai izriet no ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību pakta, tiek veikta atsauce tiesību aktu projektu V Sadaļā “Citas starptautiskās saistības”, tādējādi pieprasot izvērtēt normatīvā akta atbilstību ne tikai pašai konvencijai, bet arī Komitejas sniegtajām rekomendācijām par Latvijas ziņojumu.”

Pēc četriem gadiem uz tepiķa

Protams, ja pie varas nāk prokremliski noskaņotie – biedrene Ždanoka kombinācijā ar biedreni Selmu Teodoru Levrenci, šīs rekomendācijas noteikti tiks izmantotas, lai Latvija atgrieztos pie divvalodības. Un iespējams, ne tikai skolās. Tāpat kā ideja par vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem. Tiem, kuri Latvijas vietā vēlas redzēt Padomju Savienību vai vismaz Krievijas Federāciju. Latviešu nācijai šāda lietu gaita būtu ļoti bīstama.

Kas notiks tālāk pēc ANO Komitejas atzinuma? Divu gadu laikā atbilstoši Komitejas lūgumam Latvija sniegs papildu informāciju par paveikto klimata jomā, nabadzības izskaušanā un veselības aprūpes pasākumiem Covid-19 apkarošanā. Par mazākumtautību diskrimināciju nekas papildus nav prasīts. Par to viņiem tur Ženēvā viss skaidrs. Nākamais ziņojums atbilstoši Komitejas norādēm Latvijai jāsagatavo un jāiesniedz līdz 2026. gadam.

Būs jāatskaitās par panākumiem divvalodības ieviešanā Latvijā.

March 31, 2021 Posted by | Vēsture | Leave a comment

Latviešu leģiona mācības – saruna ar Gunti Kalmi

strong><a href=”https://anchor.fm/parbaudeslaiks/episodes/8–Latvieu-leiona-mcbas—saruna-ar-Gunti-Kalmi-esfv0e”>https://anchor.fm/parbaudeslaiks/episodes/8–Latvieu-leiona-mcbas—saruna-ar-Gunti-Kalmi-esfv0e</a><br></strong>

Sagaidot 16. martu – Leģionāru piemiņas dienu – Raivis sarunājas ar mācītāju Gunti Kalmi par latviešu leģiona vēsturisko nozīmi un iespaidu uz šodienu. Sarunā izcelta leģionāru loma vēsturiskās atmiņas un pēctecības stiprināšanā, kā arī pārrunāta labvēlīgā ietekme uz atjaunotās Latvijas nacionālismu, un spēja iedvesmot vēl šodien. 

March 14, 2021 Posted by | Vēsture | Leave a comment

   

%d bloggers like this: