gulags_lv

Marksisma_ideoloģijas_iedvesmotie_noziegumi_pret_cilvēci._Jaunpienesumi_vietnei_http://lpra.vip.lv

Pret Ukrainas vēstures izkropļojumiem

Izveido vietni cīņai pret Ukrainas vēstures izkropļojumiem

Ekrānšāviņš no http://likbez.org.ua/
Ukrainas vēsturnieki ideoloģiskā un propagandas kara ar Krieviju apstākļos radījuši īpašu interneta portālu http://likbez.org.ua/, kura uzdevums ir sniegt atbildes uz biežāk uzdotajiem Ukrainas vēstures jautājumiem un atspēkot radītos mītus.

“Mēs aprakstām galvenos mītus vai stereotipus un sniedzam atbildes, kas balstās faktos un dokumentos. Mūsu lasītāji var paši izdarīt secinājumus un izmantot iegūto informāciju kā tiem labpatīkas. Mūsu uzdevums ir nevis uzspiest kādu ideju, bet sniegt informāciju,” portālā likbez.org.ua norāda projekta autori. Projekta veidotāji ir Visukrainas “Zinātniskā humanitārā biedrība”, bet tās sadarbības partneru skaitā ir Ukrainas Nacionālās atmiņas institūts, Ukrainas Vēstures institūts, Ukrainas Nacionālā universitāte, Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome.

Informācija tiek sniegta par tematiem, kuri visbiežāk cieš no dažādiem apmelojumiem. Piemēram, Ukrainas valstiskums, teritorija, valoda, simbolika, pievienošana Krievijai, Stepans Bandera un banderieši, sadarbība ar vāciešiem Otrā pasaules kara laikā. Katrā kādam vēsturiskajam tematam veltītajā rubrikā vispirms izklāstīti mīti vai stereotipi, kam seko to atspēkojums un atsauces uz dokumentiem. Vietnē jau atspēkoti ap 50 negatīvi stereotipi un Ukrainas vēstures izkropļojumi, taču projekta autori atzīst, ka tematu loks pastāvīgi paplašinās.

Pagaidām informācija sniegta tikai ukraiņu un krievu valodās, taču valodu klāstu plānots paplašināt, jo pēc Kijevas Maidana notikumiem interese par Ukrainas vēsturi pasaulē esot ļoti pieaugusi.

September 23, 2014 Posted by | Vēsture | , | Leave a comment

Veido jaunu propagandas filmu par Latviju

Nākamā gada pavasarī Krievijā uz ekrāniem nonāks kārtējā propagandas filma par to, cik labi bija dzīvot Padomju Savienībā. Filma stāstīs par to, ka Krieviju nepatiesi apmelo Latvijas un pārējo Baltijas valstu okupācijā. Filmas nosaukums būs “Baltijas Gambīts“, svētdien vēsta raidījums “Nekā personīga”.

Filmas veidotāji no Maskavas kinostudijas “Master Film” Latvijā ieradās trešdien. Latvijā viņi iekļuvuši kā ceļotāji, izmantojot tūristu vīzas. Patieso brauciena mērķi – filmas veidošanu par Latviju viņi slēpuši.

Filmēšanas grupa vairāku cilvēku sastāvā iemūžināja 11.novembra svētku parādi pie Brīvības pieminekļa, svecīšu vakaru pie Rīgas pils un tikās ar kādu Latvijas medija vadītāju.

Raidījuma veidotājiem izdevies sastapt filmas veidotājus, kuri šonedēļ uz dažām dienām bija ieradušies Rīgā. Lai nepievērstu lieku uzmanību, viņi uzdevušies par tūristiem. “Nekā personīga” filmas veidotājus sastapa arī Okupācijas muzejā. Filmas režisore Jekatirina Toldunova un operators Valērijs Rjabins uzdevās par tūristiem, kurus dziļi interesē Latvijas vēsture, bet neesot izslēgts, ka nākamgad tāda tomēr tapšot.

Producentu kompānijas “Master Film” mājas lapā internetā atrodamā dokumentālās filmas “Baltijas Gambīts” pieteikumā minēts, ka kinolente tikšot pabeigta jau pēc četriem mēnešiem. Tās galvenā doma ir pierādīt, ka Latvijas un Baltijas okupācija nav notikusi, bet Krievija ir miermīlīgs un draudzīgs kaimiņš.

Kā atgādina raidījums, manipulatīvas filmas par Latviju Krievijā tapušas teju vai regulāri. 25.martā, kad Latvijā pieminēja uz Sibīriju izvestos, Krievijas televīzijas demonstrēja radošās apvienības Trešā Roma filmu “Baltija, kādas ,,okupācijas,, vēsture”. Arī tajā stāstīts, cik laba Latvijā bija dzīve Padomju Savienības sastāvā. Filmas veidotāji Rīgā bija intervējuši komponistu Raimondu Paulu, hokejistu Helmutu Balderi, ekonomisti Raitu Karnīti un daudzus citus. Nepatīkams bija filmas varoņu pārsteigums, ka viņu stāstīto filmas veidotāji izmantoja, lai slavinātu padomju laikus.

Filmas “Baltija, kādas ‘okupācijas’ vēsture” tapšanā aktīvi piedalījās arī apvienība PCTVL un Latvijas Antifašistu komiteja. Rīgā dažas nedēļas pirms Eiroparlamenta vēlēšanām filmas pirmizrādi sevis popularizēšanai izmantoja PCTVL līdere Tatjana Ždanoka. Filmas režisors Boriss Čertkovs gan uz savas filmas pirmizrādi Latvijā netika, jo viņam bija aizliegts iebraukt mūsu valstī. Filmas veidotāji neslēpa, ka tās tapšanā ļoti esot palīdzējusi Krievijas Ārlietu ministrija.

http://www.delfi.lv/news/national/politics/krievijas-filmesanas-grupa-veido-jaunu-propagandas-filmu-par-latviju.d?id=28059577

November 15, 2009 Posted by | Filmas | | Leave a comment

Ko BBC stāsta par latviešu nacionālismu

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/komentari..viedokli/?doc=67187

Neveiksmīgs mēģinājums astoņās minūtēs izstāstīt pēdējo 70 gadu Latvijas vēsturi.

Pirmdien no rīta britu radio BBC stāstīja par Latviju. Latvijā nesen viesojies žurnālists Alans Litls, kurš britu klausītājiem vēlējās viest skaidrību, kas ir latviešu nacionālisms, latviešu leģions un partija “TB”/LNNK, saistību ar kuru nesen britu leiboristu partija pārmeta konservatīvajai partijai.

A. Litls man godprātīgi atzina, ka “vidējais” brits par latviešu leģionu nezina neko, bet viņš pats gan neesot “kā no koka nokritis”, jo savulaik strādājis Maskavā, citur Austrumeiropā. Arī pēdējās dienās Latvijā viņš par leģionāriem daudz ko uzzinājis. A. Litls pie Brīvības pieminekļa intervēja Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāju Edgaru Skreiju, leģionāru Visvaldi Brinkmani, Jāni Ati Krūmiņu no Latvijas “Daugavas vanagiem”. Jautājumi bija korekti – galvenokārt par leģiona izveidi, latviešu puišu motivāciju karot tā sastāvā un sirmo leģionāru šo dienu izjūtām. Tiesa, nekas no tā, ko teica E. Skreija un J. A. Krūmiņš, sižetā neiekļuva… Arī braukt uz Lestenes Brāļu kapiem A. Litls nevēlējās – ar leģionāriem viņš gribēja runāt pie Brīvības pieminekļa.

Astoņu minūšu garo radiosižetu A. Litls sāk no Rumbulas: “Ja jūs nosauksiet šos divus vārdus – “Rumbulas mežs” –, gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs jums pateiks to nozīmi, tās ir vienas no tumšākajām lappusēm Latvijas vēsturē, jo 1941. gada novembrī un decembrī 25 000 ebreju, lielākoties sievietes un bērni, tika pārvesti no geto Rīgā, nošauti un aprakti masu kapos.”

Korespondents Rumbulā ir kopā ar Iļju Ļenski – ebreja mazdēlu, kura vectēvs izglābis vairākus ebrejus no sarkanās armijas rokām un kurš stāsta, ka ebrejus uz Rumbulu konvojējuši nacisti, bet cilvēkus šāvuši Latvijas policijas pārstāvji.

A. Litls stāsta, ka gandrīz visi 80 000 Latvijas ebreju tika nogalināti, daļu nošāva vācieši, daļu – latvieši. Tikai aptuveni 1000 ebreju Latvijā tajā laikā izdzīvoja. A. Litls jautā: kāpēc valsts, kuras vēsturē ir šādi asins traipi, katru gadu martā dara kaut ko tādu –16. martā Latvijas leģionāru kolonnas maršē pa Rīgas ielām? Šie latviešu leģionāri ilgu laiku bija Hitlera SS armijas sastāvdaļa. Starp tiem arī Visvaldis Brinkmanis: “Tas bija 1943. gadā, kad krievu armija tuvojās mūsu valsts robežām. Mūsu uzdevums bija nepieļaut viņu ienākšanu Latvijā. Mums nebija citas izvēles.”

“TB”/LNNK līderis Roberts Zīle: “Nav nekādu vēsturisko pierādījumu, ka leģionāri būtu SS sastāvdaļa. Tā bija neatkarīga no SS, un to legāli atzina tādas demokrātiskas valdības kā ASV un Lielbritānija.” Arī A. Litls saka, ka R. Zīlem ir taisnība. Reportieris piebilst, ka padomju okupācija tiek izmantota, lai mīkstinātu nacistiskā režīma nodarījumus – tas ir tas, ko Latvija nes sev līdzi Eiropā.

Uz A. Litla jautājumu: “Vai jūs uzskatāt, ka krieviem ir jāpamet Latvija?” V. Brinkmanis atbild: “Tiem, kas valstī ieradās kopā ar okupācijas spēkiem… Kāpēc mēs viņiem nevarētu teikt: “Brauciet mājās?””

A. Litls aicina uzmanīgi ieklausīties šajos vārdos, jo tie esot kā aicinājums uz masu deportāciju – Latvijā ir vairāk nekā miljons krievu tautības iedzīvotāju, kas ir 40% no visiem iedzīvotājiem.

Man gan liekas, ka sasaistīt sirma leģionāra emocionālu izteikumu ar bažām, ka Latvijā varētu nopietni domāt par krievu masu deportāciju, ir nenopietni un no žurnālista puses – neprofesionāli.

Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs: “Mani viņi nosauca par okupantu, kuram ir jābrauc mājās.(..) 90. gadu sākumā no latviešu labējām partijām mēs saņēmām ļoti skaidru ziņu, ka mums ir jāzina “sava vieta” un ka mēs esam vainīgi par padomju armijas nodarījumiem.”

Parlamenta labējās partijas “Jaunais laiks” pārstāvim Ainaram Latkovskim reportieris jautā, ko viņš domā par “TB”/LNNK šodien. “Tas ir joks. Nacionālisms ir joks vairākumam no latviešiem.” Te atkal varētu pateikt, ka man, piemēram, kā pastulbs joks liekas pats deputāts A. Latkovskis, kas Saeimā izceļas ar vulgāru un nepiedienīgu uzvedību, piemēram, pagājušās nedēļas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, kurā runāja par bīstamu kravu transportēšanu, A. Latkovskis smīkņāja un irgājās, lasot anekdotes kādā žurnālā, bet pēc tam demonstratīvi žāvājās…

A. Litls: “90. gados Latvija piedzīvoja nacionālismu, kas apdraudēja Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tā bija krīzes situācija. Un Latvija, lai tiktu Eiropas Savienībā, izvēlējās dot pieeju pilsonībai visiem, arī krieviem, tāpēc arī izņēma 16. martu no svinamo dienu saraksta. (..) Ironiski, ka “TB”/LNNK ir partija, kurai ir izdevies izvairīties no savu biedru atbildības par pagātnes nodarījumiem. Vēl vairāk – tā spēlēja ļoti nozīmīgu lomu Latvijas vēsturē, kad valsts no pagātnes – padomju režīma – tika ievesta nākotnē Eiropas Savienībā.”

Kopumā ņemot, sižets bija diezgan neveiksmīgs mēģinājums astoņās minūtēs izstāstīt pēdējo 70 gadu Latvijas nacionālisma vēsturi, un drūmi, ja šis stāsts sākas ar Rumbulas mežu… Britu laikraksts “Daily Telegraph” jau kritizējis BBC sižetu par Latviju, nodēvējot to par apmelojumu turpinājumu.


BBC sižets 0737 atrodams šajā lapā:

 

http://news.bbc.co.uk/today/hi/today/newsid_8349000/8349786.stm

November 12, 2009 Posted by | Okupācijas sekas | | 1 Comment

   

%d bloggers like this: