Pret Ukrainas vēstures izkropļojumiem

Izveido vietni cīņai pret Ukrainas vēstures izkropļojumiem

Ukrainas vēsturnieki ideoloģiskā un propagandas kara ar Krieviju apstākļos radījuši īpašu interneta portālu http://likbez.org.ua/, kura uzdevums ir sniegt atbildes uz biežāk uzdotajiem Ukrainas vēstures jautājumiem un atspēkot radītos mītus.

“Mēs aprakstām galvenos mītus vai stereotipus un sniedzam atbildes, kas balstās faktos un dokumentos. Mūsu lasītāji var paši izdarīt secinājumus un izmantot iegūto informāciju kā tiem labpatīkas. Mūsu uzdevums ir nevis uzspiest kādu ideju, bet sniegt informāciju,” portālā likbez.org.ua norāda projekta autori. Projekta veidotāji ir Visukrainas “Zinātniskā humanitārā biedrība”, bet tās sadarbības partneru skaitā ir Ukrainas Nacionālās atmiņas institūts, Ukrainas Vēstures institūts, Ukrainas Nacionālā universitāte, Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome.

Informācija tiek sniegta par tematiem, kuri visbiežāk cieš no dažādiem apmelojumiem. Piemēram, Ukrainas valstiskums, teritorija, valoda, simbolika, pievienošana Krievijai, Stepans Bandera un banderieši, sadarbība ar vāciešiem Otrā pasaules kara laikā. Katrā kādam vēsturiskajam tematam veltītajā rubrikā vispirms izklāstīti mīti vai stereotipi, kam seko to atspēkojums un atsauces uz dokumentiem. Vietnē jau atspēkoti ap 50 negatīvi stereotipi un Ukrainas vēstures izkropļojumi, taču projekta autori atzīst, ka tematu loks pastāvīgi paplašinās.

Pagaidām informācija sniegta tikai ukraiņu un krievu valodās, taču valodu klāstu plānots paplašināt, jo pēc Kijevas Maidana notikumiem interese par Ukrainas vēsturi pasaulē esot ļoti pieaugusi.

Dokumentārfilmas “The Soviet Story” pirmizrāde Latvijā

Rīgā, 5. maijā, kinoteātra “Rīga” Mazajā zālē, notiks dokumentālās filmas “Padomju stāsts” (“The Soviet Story”) Latvijas pirmizrāde.

R/a “Labvakar” veidotās filmas autors un režisors ir Edvīns Šņore, operators – Rihards Vīgants, producents – Kristaps Valdnieks. No 6. līdz 8. maijam filmu būs iespējams noskatīties visiem interesentiem, bet, ja būs lielāka skatītāju interese, iespējams, tā tiks rādīta arī ilgāk.

“Padomju stāsta” veidošanā piedalījās EP deputāti Ģirts Valdis Kristovskis un Inese Vaidere, bet finansiālu atbalstu šī darba tapšanai sniegusi Eiroparlamenta Nāciju Eiropas grupa (UEN). Tās pirmizrāde Briselē notika 9. aprīlī.

Filmā redzami gan unikāli dokumenti un hroniku kadri, gan izskan starptautiski atzītu vēstures autoritāšu un politiķu viedokļi, kā arī padomju totalitārisma režīmā cietušo latviešu, ukraiņu, krievu, somu dzīves liecības. “Padomju stāsts” ir patiesības meklējumi un pagātnes dokumentu analīze.

“Padomju stāsts” tapis divus gadus, bet E. Šņore tai materiālus vācis veselus desmit gadus, vēl būdams starptautisko attiecību students. “Pētot vēstures materiālus, asi izjutu netaisnību, kāda ir pagājušā gadsimta notikumu attēlojumā un vērtējumos. Arvien vairāk iedziļinoties dokumentos, atklājās arvien ciešākas saites starp abiem totalitārajiem režīmiem – nacistisko un komunistisko. Tie bija ne tikai savstarpēji līdzīgi, bet abu režīmu vidū valdīja arī laba sadarbība un saprašanās. Taču tam visam ir vēl dziļākas saknes, kas meklējamas Marksa un Engelsa filozofijā, kas izauga Eiropas kultūrā.”

Bet pirms divarpus gadiem bija tikai ideja, un tika meklēti tās finansiāli atbalstītāji. Kristovskis stāsta: kad viņš izlasījis tēmas pieteikumu, tas šķitis pārliecinošs. Ideju, ka filmu finansiāli varētu atbalstīt Eiroparlamenta UEN grupa, atbalstīja arī Inese Vaidere. Kopīgiem spēkiem nācies pārliecināt politiskās grupas vadību, ka “Padomju stāsts” būs jauns skatījums uz visas Eiropas pagātni. Abiem deputātiem izdevās panākt nepieciešamo atbalstu. Tas bija ne tikai materiāls atbalsts, bet nereti – iespēja, pateicoties Eirodeputāta ietekmei, piekļūt arhīviem, satikt vajadzīgos cilvēkus. Tā bija abpusēja sadarbība, ne tikai finansējums. Liels bija gandarījums, ka UEN grupas vadība “Padomju stāstu” vērtē ļoti augstu un cer, ka ar to iepazīsies visi EP deputāti.

Vaidere ar lepnumu saka: deputati jūtoties gandrīz kā gaišreģi, noticot Edvīnam Šņorem, kurš līdz šim nevienu filmu nav uzņēmis. “Jūtos gandarīts, ka mums izdevies palīdzēt šim jaunajam un talantīgajam cilvēkam, un tagad jau viņa vārdam ir savs svars,” piekrīt Kristovskis.

“Uzskatu, ka “Padomju stāsts” būs nozīmīgs lūzuma punkts izpratnē par Eiropas vēsturi,” vērtē Vaidere. “Edvīns Šnore ir atradis jaunu, kvalitatīvi augstāka līmeņa skatu punktu uz pagātnes notikumiem. Līdz šim Eiropas vēsturi rakstījuši uzvarētāji, bet tie priekšstati, kurus viņi izveidoja par Otro pasaules karu, bija tālu no patiesības. Taču tā stāsta arī par tā dēvēto reālpolitiku, kuru tik bieži piemin arī mūsdienu politiķi. Ekonomiskais izdevīgums, labu attiecību uzturēšana, uz daudzām parādībām pieverot acis – tas viss raksturīgs ne tikai pirmskara, bet diemžēl arī mūsdienu Eiropai.”

Lai gan Krievijā neviens to vel nav redzējis, “Padomju stāsts” nekavējoties saņēma asu kritiku no šīs valsts oficiozajiem medijiem. E. Šņore stāsta: “Ir pat izvērsta vajāšanas kampaņa pret krievu vēsturniekiem, kas filmā piedalījušies. Piemēram, apvienības „Memoriāls” vadītājam Roginskim likts publiski nožēlot savu dalību “valstij naidīgajā” lentā, neskatoties uz to, ka Roginskis filmā nemaz nepiedalās…” Autors uzskata: “Tas ir pat komiski, ka Krievijas propagandas mašīna jau detalizēti atmasko „Padomju stāstā” it kā redzamās falsifikācijas, kā pierādījumu viltojumam norādot uz kļūdainiem organizāciju nosaukumiem, militārpersonu pakāpēm nacistu un padomju sadarbības dokumentos, kas it kā filmā tiek demonstrēti. Šādi dokumenti patiešām filmā redzami, taču bez norādītajām kļūdām! Bet viens no galvenajiem „Padomju stāsta” kritiķiem Kremļa vēsturnieks Aleksandrs Djukovs vēsturisko disputu uzsāka vēl pirms filmas pirmizrādes, nodēvējot tās autorus par neliešiem (padonki). Vēsturnieku aprindās Djukovs ir plašāk pazīstams, ar to, ka viņš apšauba Ribentropa-Molotova pakta slepeno protokolu īstumu.”

“Filma vēsturi parāda no Eiropas perspektīvas, kurā Latvijas notikumi ir mums ļoti nozīmīga, bet tikai daļa kopīgo procesu. Uzskatu, ka “Padomju stāsts” liek daudz plašākā perspektīvā paskatīties arī uz to, kas notiek šodienas Krievijā, un tas tikai vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir apzināt un analizēt visus vēstures procesus, jo tie atbalsojas mūsdienās,” pārliecināts Kristovskis. “Neskatoties uz to, ka Eiropā ir populāri runāt par Eiropas kopīgajām vērtībām un vēsturi, daudziem nav īstas izpratnes, ko šāda kopīga vēstures izpratne nozīmē. Tiklīdz kāds jautājums tieši skar Krieviju, joprojām daudzi ES ierēdņi nepatikā saraujas. Filma “Padomju stāsts” ir tikai sākuma risinājums, kam jāiekustina sabiedriskā doma.”

http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=20857380&ndate=1209672788&categoryID=8529646