Ne čiku, ne grabu – Rīgā atkal padomju armijas svētki

TVNET 2010. g. 13. oktobrī,

Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzēvičs kā pelīte klusiņām atkal devis atļauju šodien, 13.oktobrī, pie Uzvaras pieminekļa atzīmēt 66.gadadienu kopš padomju armijas ienākšanas Rīgā. Gadskārtējo pasākumu rīko kāds veidojums vārdā “Latvijas Sociālistiskā partija”.

Tāpat kā pirms pērnā gada pasākuma, arī šogad RD pārstāvis Uģis Vidauskis gandrīz vai vārds vārdā norādīja, ka neesot bijis iemesla pasākumu neatļaut, jo tas saskaņots likumā paredzētajā kārtībā. Kārtību uzraudzīs policija, plānotais apmeklētāju skaits – līdz 100 vecāka gada gājuma cilvēku*.

Pērn Rīgas mērs Nils Ušakovs uz minēto pasākumu ieradās staltā Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova pavadībā, nolika ziedus pie Uzvaras monumenta, aprunājās ar klātesošajiem un devās savās gaitās. Pasākums noritēja miermīlīgā retro gaisotnē, skanot uzrunām un padomju laika mūzikai.

Savukārt pēdējie divi 16.marta pasākumi ir tikuši aizliegti, aizbildinoties ar drošības apsvērumiem. Der atgādināt, ka pērnā gada RD aizliegumu pulcēties 16.martā pie Brīvības pieminekļa atcēla Augstākās tiesas (AT) Senāts, tikai jau nepilnu gadu vēlāk – 10.martā.

RD negrib ļaut atzīmēt padomju karaspēka padzīšanu

Šā gada vasarā tas pats Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC) nolēma neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS okupācijas 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā. Radzevičam tolaik esot radusies pārliecība, ka, viņaprāt, šajā pasākumā varētu tikt sludināts nacionālais naids un propagandēta aizliegta ideoloģija.

Latvijas vēstures analfabētam – Rīgas pilsētas izpilddirektoram par skādi, Administratīvā rajona tiesa šo RD lēmumu atcēla.

Uzziņai

Likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” I.nodaļas 10./11.pantos ir uzskaitīti konkrēti aizliegumi, piemēram, sanākušajiem aizliegts izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku, arī stilizētā veidā.

Minēto pasākumu laikā aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, musināt uz nacionālo un rasu naidu, propagandēt klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju.

Padomju armijai tuvojoties Rīgai, emigrācijā uz Rietumiem devās apmēram 100 000 cilvēku. Latvijā palikušie pārcieta deportāciju viļņus, citādi domājošo fizisku iznīcināšanu un migrantu pūļus, kas ieplūda Latvijā 60. un 70. gados.

^{* Pasākums notiek Rīgā, pie Uzvaras pieminekļa no plkst. 10 līdz 14.}