Mūsu jaunatne, maltā un šķeltā…

Rakstot Otrā pasaules kara vēsturi, Latvijas sabiedrība vēl šodien tiek šķelta un dalīta. “Latvieši abās pusēs Otrajā pasaules karā bija varonīgi, taču latvietis karoja ne jau aiz mīlestības pret Padomju Savienību vai hitlerisko Vāciju. Tādu jūtu nebija man, un tādas es nemanīju arī citos,” sacījis viens no Latvijas atmodas aizsācējiem Eduards Berklavs, reiz arī viens no komjaunatnes vadītājiem.

Eduards Berklavs atmiņās ir tiešs: “Bija jākaro, jo cita ceļa uz Latvijas atbrīvošanu nebija.” Ja gribam iegūt vispusīgu pētījumu par Latvijas likteņgaitām, tad jāaktualizē tēma par jaunatni kā noteiktu sociālu grupu, kas objektīvi vienmēr bijusi nozīmīgs faktors karos gan cīņas priekšējās līnijās, gan kā frontes aizmugures procesu dalībnieks.

Otrajā pasaules karā nereti gan valdošo grupējumu ideoloģijas, gan dezinformācijas, gan fiziskas piespiešanas, mobilizācijas rezultātā tēvi cīnījās pret dēliem, brāļi pret brāļiem. Arī Latvijas jaunatnes darbība karā raksturojas ar noteiktu specifiku. Straujā vācu karaspēka virzīšanās uz priekšu Baltijas telpā un nacistu okupācijas varas nodibināšana Latvijā jau 1941. gada jūlijā kļuva par galveno cēloni Latvijas iedzīvotāju sadalījumam divās frontes pusēs.

Viena daļa, kas veidoja Latvijas sabiedrības vairākumu – aptuveni 98% iedzīvotāju – palika dzimtenē un bija spiesti dzīvot atbilstoši nacistiskās Vācijas diktētajai politikai. Nedarbojās šeit legāli ne komjaunieši, ne skauti, mazpulki vai gaidas, ne arī “Hitler-Jugend”, bet tikai 1942./1943. gadā dibinātā Latvju jaunatnes organizācija (LJO). Tajā bija gan Alūksnes ģimnāzisti – cīnītāji pret bēgošo sarkano armiju 1941. gada vasarā, gan daudzi jauni un drosmīgi latviešu leģiona karotāji, piemēram, kapteinis Aleksandrs Mateass, viens no pirmajiem latviešiem, kas saņēma vācu Dzelzs krustu, nākamais jaunatnes vadītājs nacistu okupētajā Latvijā. Karā aizgāja arī 15 – 17 gadu jaunie vācu gaisa spēku izpalīgi – kā vēlāk tautā ļoti mīlētais aktieris Harijs Liepiņš, Latvijas Saeimas deputāts Alfrēds Žīgurs, pagātnes izzinātājs Indulis Kažociņš un citi.

Lasīt…