Leģendārais mežabrālis Jānis Gudža

Leģendārais mežabrālis Jānis Gudža

Bauskas Dzīve, 2008.g, 30. septembris

---

Šoreiz par nacionālo partizānu Jāni Gudžu, kura darbība savulaik tika apvīta leģendām.

Mūsu laikraksta slejās jau iepriekš bijušas publicētas Martas Grobiņas atmiņas par viņa likteni. Šī raksta pamatā ir arhīvā iegūta informācija.

Aizturēšanas operācija 1947. gada 3. septembrī sastādītā dokumentā lasāms: “Šodien, plkst. 20.00 Īslīces pagasta viensētā “Jūriņas” ar Valsts drošības ministrijas karaspēka 36. motorizēto strēlnieku pulka 18 kareivju līdzdalību tika veikta bandas vadoņa Gudžas aizturēšanas operācija. Plkst. 20.20 tika aplenktas “Jūriņas”, bet pēc tam, kad uz mūsu priekšlikumu padoties Gudža atteicās to darīt, mēs no vieglā ložmetēja atklājām uguni pa šķūni, kā rezultātā tika nogalināts šķūnī sienā atrodošais Gudža Jānis Jāņa dēls. Šķūņa apskatē tika atklāta vieta, kur viņš gulēja sienā, tur atradās PPS automāts ar 33 patronām, 2 granātas, žakete, grāmata un bļodiņa. Apskatot nogalinātā līķi, vietējie iedzīvotāji atpazina Gudžu. No mūsu puses zaudējumu nebija.”

Šo dokumentu parakstījuši četri Bauskas čekisti. Nav zināms šajā operācijā iesaistīto kopskaits, jo bez pieminētajiem 18 kareivjiem tur bija arī čekisti un, iespējams, Iznīcinātāju bataljona (IB) kaujinieki jeb “istrebiķeļi”. Atrod bunkuru 3. septembrī čekistiem izdevās īstenot savu mērķi, taču iepriekšējais mēģinājums sagūstīt vai nogalināt J. Gudžu beidzās ar pilnīgu izgāšanos. Arī par 1947. gada 13. augusta operāciju ir saglabājies dokuments:

“Plkst. 9.15 Īslīces pagasta “Kairos” IB spēki 15 cilvēku sastāvā un 6 operatīvie darbinieki veica pārmeklēšanas operāciju ar mērķi – atrast un aizturēt tur slēpjošos bandītus. Apmēram pēc 30 – 40 minūtēm šķūnī siena kaudzē tika atklāts nomaskēts caurums. To pārbaudot, no šī cauruma ar automāta kārtu tika nogalināts IB operatīvā vada komandieris Solovjovs. Sekojošās apšaudes rezultātā, šķūnī slēpjošais bandīts smagi ievainoja leitnantu Kaņepu un jaunāko leitnantu Telli (abi vēlāk no šiem ievainojumiem nomira – R. Ā.) un viegli ievainoja jaunāko leitnantu Cvetkovu un IB kaujinieku Tāru. Pēc tam bandīts izskrēja pa šķūņa durvīm, un, izmantodams IB kaujinieka Kuzņecova apjukumu, kurš izšāva, bet netrāpīja, un izrādīja bailību – nesekoja viņam, kā rezultātā bandīts aizbēga un paslēpās.

Pēcāk šķūnī atrada bunkuru zem siena, tajā varēja izvietoties 2 – 3 cilvēki. Tur atradās 3 maisi nevētītu graudu, sega, šņorzābaki un naģene. Šķūņa bēniņos bija izklāta sega, Ludviga Grobiņa žakete un PPS automāts. Bēniņos un bunkurā bija automāta patronu čaulītes.

Apšaudes brīdī Ludvigs Grobiņš no mājas mēģināja bēgt, bet uz lauka viņu aizturēja aplenkuma ķēdē izvietotais IB kaujinieks. Mājā bija arī Marta Grobiņa un Elfrīda Krauze, kuras zināja par bandītu, bet to noliedza.” Var saprast, ka apšaudes sākumā J. Gudža atradies bunkurā, bet pēc tam veikli pārvietojies uz šķūņaugšu, ko nebija gaidījuši uzbrucēji. Līdz ar to čekistu zaudējumi bija tik ievērojami. Izrēķinās ar atbalstītājiem

Šāda neveiksme tā saniknoja čekistus, ka viņi centās izrēķināties ar J. Gudžas atbalstītājiem. M. Grobiņa savās atmiņās pieminējusi, ka Bauskas čekas telpās izmeklētājs pie viņas kā arestantes “ielaida Telles brūti un Kaņepa sievu. Kā viņas plēsa, rāva aiz matiem, vazāja pa grīdu, spēra ar kājām! To visu ļāva izmeklētājs. Vēlāk viņš mani ar galvu sita pret sienu. Pratināja Šturme”. M. Grobiņai kā nacionālā partizāna atbalstītājai tiesa piesprieda 25 gadus apcietinājumā un vēl piecus gadus ar pārvietošanās tiesību ierobežojumu.

Nogalinātos varas pārstāvjus apglabāja ar lielu godu, bet pie čekas nama tagadējā Plūdoņa ielā 54 tika piestiprināta piemiņas plāksne ar kritušo čekistu vārdiem. Plāksnes teksts radīja maldīgu priekšstatu, it kā minētie čekisti būtu krituši tieši šajā namā. Tāpēc vēlāk dažos trimdā izdotos vēstures pētījumos tika izdarīts maldīgs secinājums: ja jau sanāk, ka pilsētas centrā esošā čekas namā kaujā krita trīs virsnieki, tad to var izskaidrot tikai ar latviešu nacionālo partizānu liela mēroga uzbrukumu un Bauskas pilsētas pārņemšanu savā kontrolē, vismaz uz īsu laiku.